Kā jūs ar savu vīrieti dalāt maksājumus?

Vīrietis maksā par visu. Kad strādāju, mana alga palika man - palīdzēt vecākiem, drēbēm, transportam, ešanai.

Nekā nedalām - viņš vienkārši visu maksā tāpat, kā bija pieradis pirms tam.

Vīrietis maksā par visu. Kad strādāju, mana alga palika man .

Vispaar attiecibu laikaa stradaju maz, vins gribeeeja, lai maacos, eju kursos utt. ko ari dariju.

Mēs arī neko nedalām,vīrs maksa par visu un nesūdzas :-)

Vīrietis maksā var teikt visu. Tā nauda kas ienāk manā maciņā, tiek krāta vai arī iztērēta mēneša beigās, kad naudas vairs nav.
Ir tikai mūsu nauda, nav manas un viņa :D

Apmēram uz pusēm. Šo to nopērku es, šo to viņš.

Dzīvoju pie viņa dzīvoklī, par ko maksā viņš.
Pārējais ir - katrs par sevi maksā.
Mani tas neapmierina, bet tā ir.

Dzīvoklis ir savs. Par komunālajiem, rēķinus maksājam, kā sanāk, tad viņš, tad es. Tad daļu no rēķiniem viņš, kaut ko arī es. Pārtiku pērkam pēc tāda paša principa-kurš iet uz veikalu, tas arī maksā.

Mašīna mums katram sava, abās vairāk naudu ieliek viņš, jo vajadzības gadījumā viņš manu mašīnu ved uz servisu, līdz ar to arī samaksā, kas jāmaksā.

Izklaidēm. Viņš laikam maksā lielāko tiesu, bet es arī piedalos, ja izklaidējos ar saviem draugiem, bez viņa, par sevi maksāju es pati.

Nav tā, ka viens tikai strādā un maksā un otrs dzīvo uz tā rēķina. Pastāv diezgan liela vienlīdzība. Tajā pašā laikā kapeikas, kurš ko, kad maksājis, neskaitām. Var būt arī tā, ka vairākus mēnešu pēc kārtas rēķinus samaksā viņš, tad kādus mēnešu atkal es. Kaut kā dabiski tas notiek.

Pusdienojot, vakariņojot ārpus mājās, vienmēr maksā viņš.

Ja vajadzētu, viņš man arī iedotu tāpat naudu, vienkārši tēriņiem, bet es neprasu, jo strādāju pati. Saņemu toties dāvanas.

Vīrs ir piedāvājis nestrādāt, gatavs visu maksāt viens, lai es dzīvotu mājās, esmu atteikusies. Bērnus neplānoju, slima neesmu un citā gadījumā man nav pieņemama tāda situācija, ka esmu finansiāli atkarīga. Nenosodu tās, kuras tā dzīvo, katra paša darīšana. Bet man patīk sajūta, ka pati sevi varu uzturēt, esmu savā ziņā neatkarīga.

Par dzīvokli u.c. komunālajiem pakalpojumiem maksā viņš, es maksāju savu telefonu un internetu. Mums ir bijis visādi - laikā, kad viņš nestrādāja un es strādāju, dzīvojām no manas naudas, tagad ir otrādi. Viņš vienmēr uzsver, ka tas, kas ir viņa (ne tikai nauda), ir arī mans, viņam tāda dalīšana nepatīk, it sevišķi, ja ir runa par naudu. Es gan ne vienmēr esmu ar viņu vienisprātis.

Mums ir tā - kā algas / avansa diena viņam, tā naudiņa visa iekrīt manā makā. Viņam ļoti patīk tērēt , tapēc es atbildu un plānoju izmaksas. Nauda netiek dalīta, cik un ko katrs "atnes mājās". Arī es pelnu pietiekami daudz.

Šobrīd eju a-skolā, un liela daļa no manas algas aiziet tur. A-skolas iniciators bija viņš. Tpc šobrīd viņš nodrošina visus izdevumus.

Dalām uz pusēm.

Vīrietis maksā visus maksājumus. Mana alga aiziet manas ikmēneša skolas segšanai. Un atlikums paliek man ko samaksāt pa telefonu( ko šad un tad vīrietis arī vēl apmaksā), skaistumkopšanas līdzekļu iegādei. Apģērbu arī patiešām šad un tad nopērku. Bet bieži vīrietis pats iedod man naudiņu vēl saviem tēriņiem. Par šo mums nav bijuši strīdi. Jo es strādāju un mācos. :)

dzīvokli + - uz pusēm, bet u neskaitam centu centā, pārējo kam kā sanāk, ir uz kartes.

Tad, kad mēs dzīvojām kopā, tad rēķinu par dzīvokli (īre + komunālie) maksāja viņš. Es maksāju savu telefona rēķinu un internetu.
Par sadzīves lietām un pārtiku maksājām kā nu kuram sanāca. Pārsvarā jau viņš.
Izklaidi, auto arī viņš maksāja.
Kopumā mums viss apmierināja un konfliktu nebija.

Vīrs maksā visus maksājumus. Es tā esmu audzināta, ka vīrieša pienākums ir uzturēt ģimeni. Savādāk pat iedomāties nevaru.

Rēķinus, kas attiecas uz māju maksā viņš, bet par saviem telefoniem un saviem internetiem maksājam katrs atsevišķi, pēc tam viņam atskaitu atpakaļ noteiktu summu par ūdeni un elektrību, jo to izmantojam mēs abi.
Pārtiku vienu nedēļu viņš, vienu es. Esam tā pieraduši un, manuprāt, labs variants.
Par mašīnu pārsvarā maksā viņš, es dažreiz piesakos ieliet degvielu, jo arī taču braucu ar to mašīnu.
Izklaides- pārsvarā viņš.

Vīrietis maksā par visu,jo viņš saņem gan algu,gan visu bērna kopšanas atvaļinājuma naudu. Kad es strādāju,tad no manas naudas pirkām pārtiku un lietas,kas nepieciešamas, jo iepriekš studēju un bija nepilnas slodzes darbs,attiecīgi alga nebija liela. Nekad neesam šķirojuši Tava vai mana nauda ir mūsu,jo mēs tak esam ģimene.

Interesanti ir tas, ka vīrietim jāuztur ģimene, tā ir pierasts. A kāda ir sievietes loma? I don't get it, ja vēl nav bērnu, piemēram, un sieviete nav pilnas slodzes māmiņa. Abi iet uz darbu, abi strādā, abiem ir nauda, a par visu maksā vīrietis?!

Apple_pie, šo jautājumu labāk neuzdot, parasti seko gana agresīvas atbildes, kas ar nagiem un ragiem kaut pieklājīgā manierē, bet noliek tās, kuras draugs/vīrs 100% neuztur :D

Nedalām. Vienīgi es savu telefona rēķinu apmaksāju. Man būtu grūti ar cilvēku, kurš skaitītu kapeikasun gribētu visu dalīt uz divi.

Es tā esmu audzināta, ka vīrieša pienākums ir uzturēt ģimeni. Savādāk pat iedomāties nevaru.

Ēst pārsvarā pērk viņš, bet man nav problēmu pašai ko nopirkt, ja esmu veikalā.