Piekrītu par pienu - labāk jau to nedot dzert. Zinu, ka manējie nelabā balsī brēc, ja pienu rītā vakarā nedabū, tad nu tiešām burtiski ēdamkaroti ieleju, ne vairāk, lai vēderu nenoslogo, nav šķidra izeja.
Mincīši pie vides pārmaiņām parasti sākumā 1-3 dienas neēd, tad nu varbūt nav arī no kā veidoties tam kaksim. Bet principā reizi dienā vismaz vajadzētu pakaksēt.
Ja ir bažas, ka smiltis "aizcietinājušas" vēderu, var pie konserviņa piejaukt tējkaroti lugola eļļas (cilvēku aptiekās nopērkamas cenā līdz latam laikam bija), bet ne parasto pārtikas eļļu! Tā palīdz vieglāk nokārtoties, ja vēders pilns, aizcietējis.
Jā, smiltiņas pamēģiniet uz citu veidu nomainīt. Tās varbūt nebūs tik dabiski "smaržīgas" vai, ja lielāki graudiņi, tad nešķitīs, ka var apēst. Mans arī pāris reizes pamēģināja, tā psiholoģiski nospriedu - viņš bija piedzimis, pirmos mēnešus dzīvojis pamestā bomžu mājā, kur zālīte, zeme, loģiski, viņam dabiskā guļvieta. Tāpēc, lai mazinātu alkas pēc dabiskuma, tādā lielākā puķupoda paplātē ieliku izraktu zāles kušķi. Ļoti viņam patīk tur gan pamīcīties, gan zāles stiebru pa reizei pagrauzt. Nokārtoties gan tur nenokārtojas, saprot, kas kastīte - tas labi :D
Ieteiktu pāris reizes kaķukam atgādināt, kā kastīte jāizmanto - viņu tur ieceļ un ar viņa ķepiņu pakaš smiltiņas. Tad veidojas tā asociācija, ka tur bedrīte jāizkaš un tur arī jākārtojas. A iesāktajā čurāšanas vietā, jā, galvenais urīna smaku dabūt nost, lai tā vieta vairs neuzrunā..