Ouhh daudz, ļoti daudz lietas. Pēc dabas esmu tāda spontāna un mīlēju es akli , salīdzinot, kāda tagad man tam visam ir āda uzaudzēta un vēljoprojām raksturs jāaudzina.
-mācijos speciāli krievu valodu ( jo viņa ģimene runāja tikai ar mani krieviski, izņemot patēvs)
Viņa mamma ,savam dēlam latvieti negribēja. Dēls ļoti mīlēja savu mammu, tapēc neiebilda, es atkal mīlēju viņu un izdariju visu iespējamo.
-gaidīju akli. Visvisādi aizbildinājumi bija vīrietim - gan par darbu, gan visādas problēmas un vēl šis tas, tā vietā ,lai man pateiktu, ka mums nesapas. Beigas viņš man pateica, ka man tas pašai bija jāsaprot, okey mute mums ir domāta , lai runātu :D :D bet dažiem ir augsti standarti.
-Biju tik izmisusi, ka pēc 2 gadu ilgām attiecībām, kad vīrietis pateica, " uz mūsu attiecībām ir uzvilkta aukstuma sega, ja Tu to pārvilksi , mēs spēsim atkal būt kā ierasts".
Ja man kaut kas tāds tagad būtu jādara, es pateiktu " jaukus vārdus " un parādītu, kur ir durvis. Bet tad jā, es mēģināju visvisādi, jo tiešam mīlēju viņu , pacietu visu drausmīgāko. Un viņš tiepās pretī un vēl pateica, ka nevarēšu liegt viņam ar citām tikties. Ja nevaru to izdarīt.
Protams, es tik tālu pazemojos, kamēr uzzināju, ka viņš aplaimo citu , kamēr es cenšos. Nonācu slimnīcā dēļ tiem pārdzīvojumiem.
Bet ko niekus, esmu no visa šī murga stiprāka, kā vēl nekad 8-)