Man ir savā ziņā līdzīgi.
Labi, darbā internetu savām personiskām vajadzībām vai izklaidei neizmantoju praktiski nekad. Es toties mēdzu vēlu ierasties darbā, doties ļoti garos pusdienas pārtraukumos vai pēc pusdienām vispār neatgriezties birojā. Citreiz sevi aizbildinu, ka pastrādāšu no mājām, ko parasti tā arī neizdaru.
Jāsaka gan, ka tā daru tad, kad varu atļauties, ir bijis tā, ka darbi krājās čupā četras dienas, jo neko īsti nepadaru, tad piektajā dienā raujos birojā kādas 14 stundas bez pauzēm.
Tagad ir tāds periods, ka darba laiks it kā līdz 17:00, bet gandrīz katru dienu sēžu līdz kādiem 19:00. Un arī darbā ierodos ātrāk, lai visu varu paspēt. Tad citu dienu man šķiet, ka esmu nomocījusies, aizbraucu uz darbu, izdaru dažus neatliekamākos darbus un dodos mājās.
Bet fakts paliek fakts-esmu slinka. Kamēr ūdens mutē nesmelsies, tikmēr baigi nepiepūlēšos.
No otras puses-tā vai citādi, bet to, kas jāizdara, izdaru. Kaut kad.