Grūtniecība un liekais svars

Vai vingrojāt grūtniecības laikā? Un kā tas palīdzēja atgriezties labā formā?

Par mani es vēl nevaru īsti dalīties. Ceturtajā mēnesī man ir +1kg.
Par māsu gan. Ar pirmo puiku viņa diezgan pieņēmās svarā un tā arī palika, līdz palika stāvoklī ar otru (pēc 7 gadiem). Gaidot otru, viņa pieņēmās svarā tikai par 3kg. Pēc dzemdībām palika daudz, daudz tievāka.
Kaut kas ar hormoniem nebija kā vajag, tāpēc bija tādas krasas svara izmaiņas (t)

unique viņa kaut ko speciāli darīja, lai nomestu svaru? Ja viņa neko nedarīja, tad nav nekāds brīnums, ka 7 gadus svars stāv uz vietas ;-)

Pirms grūtniecībām liekā svara nebija, sportoju, dzīvoju pietiekami aktīvu dzīvesveidu un ēdu puslīdz veselīgi. Visās 3 grūtniecībās pieņēmos svarā pa aptuveni 30 kg un pāris mēnešu laikā šis svars arī pazuda un biju atpakaļ iepriekšējā. Augumu savākt līdz iepriekšējai formai tvirtuma ziņā pēc katras grūtniecības vajag par pāris mēnešiem ilgāku laiku tīri lai vēders savāktos, jo 3x staipīta āda nav vairs tik elastīga kā pēc pirmā bērna. Nomest svaru nebija grūti, jo bērns noēda + vingroju pēc dzemdībām kā sāku labi justies un daudz staigāju + turpināju ēst puslīdz veselīgi. Grūtniecības laikā baigi neriju, vingrot nevingroju, bet mājās uz dīvāna arī netusējos. Daudz staigāju, kustējos tāpat. Šobrīd kopš trešā bērna it pagājuši gandrīz 3 mēneši un svars iepriekšējais, bet vēdera ādai ap nabu vēl vajag nedaudz laika savākties, savādāk neviens pat nepateiktu, ka tie 3 bērni ir mani :D

carrrie tik pozitīvi, prieks par tevi. Daudzas māmiņas sūdzas, ka liekais svars un grūti nomest, bet citām tas ir vieglāk par viegli. Cik individuāli katrai.
Iespējams, tā kura bijusi tieviņa pirms arī pēc vieglāk viss nāk, bet tai kurai jau ir tendencīte uz aptaukošanos, pēc grūtniecības varētu būt grūtāk :-) ? Viela pārdomām. :-)

Pirms grūtniecības bija lieki pāris kg, gr.laikā tie pazuda, pēc dzemdībām nokritos svarā diezgan pamatīgi, jo pirmās 2 nedēļas neko neēdu. Tad sāku sevi piespiest regulāri ēst un.... aizgāja lavina no kalna. Tagad pagājis gads un ir liekais svars, esmu uzsakusi ar to cīnīties un sakartoju savu ēšanu. Mana stasta morāle - skaties, ko un cik tu ēd.

Lollipop lai izdodas nomest tos kilogramus, izturību cīņā (s)

Es gan stavokli vel neesmu, tacu ari es esmu par so temu aizdomajusies. Es esmu no tam kuram nepartraukti japiedoma ko est, cik daudz kusteties lai man kg neaugtu klat, tie man nak klat loti atri un viegli. Laiks kad biju dabigi loti slaida ir garam.

Varbut seit vel ir kada ar tadu pasu esosu problemu? Cik kg uznemat? Un galvenais vai pecak bija viegli atgriezties laba fiziska formaa? Liekie kg mani nu nemaz neizdailo un jutos loti slikti, tadel jaa, man izskats ir svariigs pec iespejas atrak lidz ar grutniecibas beigsanos.

Es nepienjeemos svaraa tikpat kaa nemaz, man auga tikai veeders. Bet es tieshaam ljoti skaitiijos liidzi, ko eest un ko labaak nee. Vingroju, skreeju pat liidz 8. meenesim, sapraata robezhaas, protams.

Autore - man ir vairaki piemeri no draudzenem. Viena draudzenite nekad nav bijusi loti izteikti slaida, drizak formiga un pec bebja ta ari palikusi apaliga. tacu vinas vaina drizak ir ta, ka vina biezi naksojas. Itka sikumini, bet kalorijas un ipasi cukurs, salecas.

Mana viriesa maasa ir ists fenomens, laba nozimee. Vina jau gadu pec bebja bija ar sespaku, stingram, perfektam formam, bet nu tur tads dzivesveids, veseliga esana un sports. nesen dzimis otrs bebis un kad paies 3 menesi atsaks lenam sportot. jau tagad izskatas loti labi, kautkadi liekie 6 palikusi, bet neizskatas traki. Viena grutnieciba vina pienemas 18kg, otraja 16kg.

Mana masele vispar mans ideals, divas nedelas pec dzemdibam, ieraugot vinas foto, nemuzam nepateiksi, ka bijusi stavokli :) Izskatas loti labi!

Es nevelos nevienu aizvainot, atvainojos, aj to izdarisu :D :)
Bet cik esmu pamanijusi tad daudz sieviesu pasas nemaz nemana, ka saakusas est pa divi vai drizak uzskata, ka jaed daudz vairak. Kaa ari, nu patik vinjaam, naskosanaas. Pacikstet viram, ka nu taaaa karojas kucinja, sokoladite, lai aizjoz pakal. Un ir tadas kuras gr. laika atlaiz grozus un ed visu ko karojas, bet prims tak netika ests, vismaz ne tados kvantumos.

Man grūtniecības laikā tā ļoti svars nenāk klāt, pirmajā bija ap 10kg pieaugums, pāris nedēļas pēc dzemdībām biju vecajā svarā, un tagad ir nākuši ap 8kg klāt. Domāju, ka tie paši 10kg uz dzemdībām arī būs un par iepriekšējo formu nesatraucos. Pēc šīs grūtniecības gan domāju likt lielāku uzsvaru uz sportošanu, lai līdz vasarai tiktu pie bikini body! (l)
Neveselīga ēdāja nekad neesmu bijusi, bet tieši grūtniecības laikā ļauju sev ēst vairāk, jo zīdīšanas laikā ēšana vairs nav tik brīva.

Var jau slavināt fitnesa fanātus un diētas guru, kas smukas grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas ātri atgūst formu. Likās, es arī mēģināšu super-veselīgi ēst. Kā tad.. Es vairs nevaru pagatavot iepriekšējā vakarā nākamās dienas pusdienas, jo man nav ne jausmas, kādu pārtiku es varēšu sev iebarot. Vienu dienu rīsi garšo, nākamajā pat paskatīties nevaru. Slikti metās no zaļumiem, bazilika, saldskābmaizes, pesto mērcēm utt. Ir dienas, kad viss, ko var ieēst ir grauzdētas siermaizes. Ja vienīgais, kas tajā dienā man nerauj uz augšu ir šokolādīte vai kūciņa, tad tieši to es arī apēdīšu, jo arī no tukša kuņģa ir nelabumi. Ir brīži, kad pat ūdeni nevaru iedzert. Man uz riņķi iet parastais ūdens, Borjomi, Sprite.
Nezinu, cik kg uzņemšu grūtniecības laikā, un esmu labi informēta, ka nevajag ēst pa diviem, bet kā būs, tā būs.

Lidz grutniecibai sveru 50 - 52 kg, tad paliku stavoklii delj lielaas sliktaa duushas, svars nokrita lidz 48 kg. Grutniecibas laikaa needu pa 2, ta pat gaaju garas pastaigas, kustejos, maacijos.

uz slimnicu aizbraucu ar 65 kg, visu laiku biju 58 kg, pedejos 3 meneshus pienemos svaraa ljooti, prasijas saldumi, pazuda pashkontrole, no slimnicas atbraucu ar 57, peec nedeljas biju 52, vel peec nedeljas sveeru 50.

Peec dzemdiibaam, ikdienaa gaju garas pastaigas, neatljaavos nekadus nashkjus, edu veseligi, ja gribejas kadu saldumu apedu abolu, bananu, ogas ar jogurtu.

daudz sieviesu pasas nemaz nemana, ka saakusas est pa divi vai drizak uzskata, ka jaed daudz vairak. Kaa ari, nu patik vinjaam, naskosanaas.

piekriitu shim, daudzas man teica, "nu tak eed, jus esat tagad 2 utt., nu tak eed, beidzot vari eest ko gribi, ja es paliktu stavoklii to tik vein daritu kaa estu nashkjkus utt.."

Protams prasijas vairak maize, darzenus mociju ar grutibaam iekshaa, bet neko darit - cinijos un eedu taa, lai kaut cik veseligi.

Tagad esmu stavokli ar otru mazuli, ta pat piedomaju ko eedu, edu salatus, zupas, bumbierus, abolus, putras.

Man ir vispar svarigi, lai es izskatos taa kaa es gribu, ja neizskatos, tad neesmu apmierinata ar dzivi :)

Beibe.Marta viss tas ir ļoti jauki, īpaši viegli ir analizēt kādu.
No savas pieredzes varu teikt, ka pirms ļoti skatījos ko ēdu, tagad es tik daudz ko vairs nespēju ieēst, tas ir fenomens kā viss mainās, kā mainās apetīte. Es šonakt pamodos ar tādu ēstgribu, šķita ka kuņģi griež no bada sajūtas, nezinu kā man izdevās aizmigt neaizejot līdz ledusskapim, bet no rīta man šādas ēstgribas nebija. Kā to var izskaidrot? Kāpēc pēkšņi ir tāda nenormāla bada sajūta, un tad tās vairs nav?
Ar ko izskaidrojama vēlme pēc interesantas pārtikas, kuru agrāk mutē neņēmu, bet tagad šķiet nekas gardāks nav?
Un var jau gudri spriest, ka jāēd dārzeņi, man ļoooti garšo dārzeņi, bet man pat paskatoties šad tad nelabi metas uz dārzeņiem, vai biezpiena, vai gaļas gabala, vai reiz iecienītais lasis, man pretīgi smird un ir neēdams :-D

Vilionata

es tev piekritu par visiem 1000%, man arii bija taadi apetishu viljnji, gribejas makdonaldus, subwayus utt.. vispar tadas lietas, ko ikdiena needu vispaar, slikti palika no daudz kaa ko ikdienaa edu, darzenus vispaar nevareju ieest, ko ikdiena edu daudz, bet baigaa pashkontrole un ciininjsh ar sevi mani izglaaba, zinaju, ja apedishu burgeru, jaiet staigaat vairaak.

Bet shis temats vienmer ir tads "koks ar 2 galiem", vieniem nebus nekadas problemas ar svaru un otriem tiesi otradi bus un dari ko tu gribi.

Jē, Vilionata! Esam uz līdzīga viļņa :D

Pieņēmos svarā par 15 kg. Pēc dzemdībām tie 10 kg paši pazuda, bet tie 5 vēl turējās. Bet nu es arī neko nedarīju, lai viņi kristos, cik nu gāju laukā staigāt, bet ēdu tāpat, kā pirms tam. Tad es vnk vienā dienā izdomāju, ka kkas jāpamēģina pamainīt. Sāku vakaros nelīst pie ledusskapja, tad baltmaizi izslēdzu, tad vēl pa lēnām kko pamainīju un svars lēnām nāca nost. Un rezultātā sveru vēl mazāk, nekā pirms grūtniecības.

Un man arī ir jāskatās, ko var ēst, ko nē, jo svars diezgan viegli nāk klāt.

Pēc grūtniecības esmu palikusi ar 6/7kg plusā. Grūtniecības laikā ar visiem nelabumiem vai nu neēdu neko, vai tiešām apēdu to, no kā slikti nav, neskatoties kāda tam produktam uzturvērtība. Par diviem es neēdu, otrajā trimestrī 2 mēnešus biju gultai piesieta, biju uz saglabāšanu, tajā laika periodā vispār neko neveselīgu neēdu, jo vienīgais cik tālu man drīkstēja iet, bija līdz tualetei un atpakaļ, tātad kustību fiziskās aktivitātes nekādas, neskatoties uz ēdiena veselīgumu, tāpat tas nosēdās tur, kur nevajag, un pa tiem 2 mēn +8kg bija. Kad beidzot spontānā aborta draudi bija garām, man atļāva vingrot, bet ļoti mierīgi, tad nu līdz gr-bas beigām gāju uz grūtnieču nodarbībām vingrot fizioterapeita pavadībā, ēdu normāli, nekādu junk foodu, bet šad ta atļāvos kaut ko, ja prasījās. Tad jau sākās ķiršu un zemeņu sezona, tos kārtīgi saēdos, 3. trimestrī 8. mēn neuzņēmos necik, 9. +1. Nostaigāju pilnas 42. nedēļas, placentas novietojuma un bērna guļas dēļ, man bija vienkārši milziiiigs vēders.

Pēc dzemdībām, kas beidzās ar ķeizaru auklēju meitu, skatos, ko ēdu, ēdu vēl mazāk kā pirms GR, vēders katru nedēļu velkas un velkas kopā, bet vēl tikai 1,2mēn pagājuši, pagaidām ejam ar meitunpastaigās, vēl man vēders takā sāp, presītes vēl pataisīt nevaru, ceru pamazām ar šiem kg veiksmīgi tikt galā 8-)

Es šonakt pamodos ar tādu ēstgribu, šķita ka kuņģi griež no bada sajūtas, nezinu kā man izdevās aizmigt neaizejot līdz ledusskapim, bet no rīta man šādas ēstgribas nebija. Kā to var izskaidrot? Kāpēc pēkšņi ir tāda nenormāla bada sajūta, un tad tās vairs nav?
Tas nav nekas arkartejs. man ta retumis gadas kaut neesmu stavokli. tacu tas nenozime, ka nakti iesu est. man tas liekas divaini. Labakais ko es varbut izdaritu, ir padzertos.