Par kaķiem

Man šķiet, ka sadzīvo visi labi kuri paņemti abi vienādi maziņi, ar pieaugušiem visbiežāk būs problēmas uzreiz kopā...

Nu jā, par maziņiem man ir skaidrs, bet tieši par pieaugušiem kaķiem domāju. Varbūt manējais labāk kaķēnu pieņemtu?

Hmmmm, njā, nu to nekad nevar zināt.. tikpat labi lielais var baigi mīlēt vai prtēji kauties utt.

Man līdzīgs jautājums aktuāls :D Dzīvoklī ir kaķene(vecums mazliet pāri 2 gadiem). Gribam ņemt vēl vienu kaķi. Kaķene ir bezšķirnes, otrs kaķis būtu siāmas. Nodrošināt visu varēsim abiem, bet uztrauc sadzīvošanas jautājums.
Drauga mātei bija draņķīga pieredze - paņēma otru kaķeni pie mājās esošās kaķenes un paņemtā bija gatava piežmiegt mājas pirmiedzīvotāju.
Tāpēc man bail par sadzīvošanu...

Par patversmēm - mūsu kaķene ir no patversmes ņemta. Dārgais toreiz ziedoja summu, kas bija aptuveni atbilstoša visām izmaksām, kas par kaķi bija izdarītas(potēšanas, kastrēšana utt). Es nebiju līdzi, bet cik sapratu, viņam konkrēti netika prasīts dot tik un tik naudas. Viņš vnk pats vnk parēķināja un iedeva naudiņu.

Heartkiller, kā beidzās ar pieņemto kaķeni? Tā arī nesāka sadzīvot? :(

Neder jau arī variants, ka paņem un dod atpakaļ, jo nesadzīvo, tad drīzāk jau sākumā jānodrošinās, ka ir kāds draugs, kurš arī ir mājas mīluļa meklējumos un būtu gatavs paņemt, ja pie mums neizdodas. Tas gan tā mazliet utopiski.

Par ziedojumiem tad apmēram skaidrs, jāpabraukā pa patversmēm un jāparunājas, varbūt arī viņiem kāds ieteikums par kaķu sadzīvošanu būs.

Nu, ja jūsu runcim nebija problēmu sadzīvot ar citu kaķi, tad domāju ir diezgan liela iespēja, ka abi sadzīvos. Patversmē taču var izvēlēties kaķi kuram nav iebildumu pret citiem kaķiem. Jeb jums jau ir konkrēts noskatīts?

Neesmu baigais eksperts, bet tas ir atkarīgs no katra kaķa individuāli, raksturi viņiem ir dažādi. :D

Es jau arī ceru, ka viņš draudzīgs būtu pret jebkuru, bet situācija mainīsies tā, ka šoreiz ciemiņš būs pie viņa, nevis viņš pats būs citur.
Nav vēl konkrēti neviens noskatīts, biju jau iedomājusies, ka lielākā daļa kaķu, kas nāk no ielas, ir raduši sadzīvot ar citiem, bet dzirdēti visādi gadījumi.

Man ir runcis (7 gadi). Aptuveni pirms mēneša balkonā nezināmu apstākļu dēļ atradām kaķēnu, meklējām saimniekus, neizdevās atrast, tā nu dzīvos pie mums laikam uz palikšanu. Sākumā lielais runcis īsti negribēja pieņemt vēl vienu tādu pašu un dalīt uzmanību ar citu, bet pēc nedēļas jau bija viss kārtībā-ēd no viena trauka, spēlējas, guļ viens otram blakus. Nešķiet, ka būtu ļoti liela nozīme dzimumam. Galvenais, lai aprod abi dzīvnieki un abiem sniedz vienlīdzīgu uzmanību.:-)

Paldies, Siidzha, par dalīšanos ar pozitīvo pieredzi! :)

Diversija, diemžēl nesadzīvoja. Nedēļu nomocījās tā, ka no mājas ejot katru atstāja savā istabā aiz aizvērtām durvīm, lai nesanāk asinspirts. Bet tad, kad saimniece bija mājās, tad pirmiedzīvotāja sēdēja uz skapja un jaunā visu vakaru ar naidu purnā sēdēja apakšā, trinot nagus un gaidot, kad pirmā kāps lejā. Bija arī reālas saķeršanās.
Pēc tās nedēļas jauno aizveda uz laukiem, pie radiniekiem, kuriem māja. Tagad tur dzīvo laimīga - sadevusi pa seju visiem kaimiņu kaķiem. Neviens svešs kaķis sētā vairs nenākot.
Muļķīgākais bija tas, ka par to jauno, patversmē teica, ka viņa esot jauka un ļoti draudzīga pret citiem kaķiem, neesot problēmas sadzīvošanā. Te nu bija draudzība :D

Tāpēc man ir bail ņemt to otru kaķi mums - jo ko mēs iesāksim, ja nesadzīvos. Bet gribas ļoti, jo mīļosim abus, abiem viss būs.
Vīra kolēģim atkal trīs kaķi(divas kaķenes un kaķis, katrs sava vecuma un šķirnes) - sadzīvo. Esot pašņākuši dažas dienas, bet neviens nevienu negrib piežmiegt...

Briesmīgs stāsts. Domāju, ka varbūt arī patversmē bija mīļa un sadzīvoja, bet, mainoties videi, mainījās arī tas, kā uztver citus dzīvniekus, jūt draudus... Grūti jau saprast tos mazos draugus.

Mums vens no lielākajiem iemesliem, kāpēc vēlamies otru, ir tāds, ka šķiet, ka mūsējam vienam ir garlaicīgi, un nav, kur likt enerģiju :D Spēlējamies, mīļojamies, guļam kopā, bet lielu daļu laika tāpat esam darbā vai prom no mājām, kamēr viņš paliek viens.

Man mājās bij cirks, kad sētā pienāca svešs kaķis, pilnīgi satrakojās, sīkāk nestāstīšu, otru kakji negribētu, pēc tā atgadījuma.

Ja mājas pirmiedzīvotājs ir runcis, tad principā ir vienalga vai klāt paņem kaķeni vai runci, pie noteikuma, ka visi kaķi ir kastrēti. Ja mājās jau ir kaķene, tad gan labāk ņemt runci, jo kaķenēm vispār nepieciešams daudz ilgāks adaptācijas laiks, lai pieņemtu jaunpienācēju un viņas izturas riebīgāk. Bet, paņemot jaunu mājdzīvnieku, vajag apbruņoties ar pacietību, nedēļa laika vēl nekas nav, var paiet arī mēnesis kamēr sāks viens otru pieņemt. Pieredze pozitīva katrā ziņā un divi kaķi vienmēr ir foršāk kā viens, tā kā veiksmi!

*Runāju pēc pieredzes, kurā ilgā laika periodā ir bijuši gana daudz kaķi, pastāvīgi kopā sadzīvo 4, vienu brīdi bija pat 5.

Man ir kastrēts runcis (6 gadi) un sterilizēta kaķene (2 gadi). Abi satiek ļoti labi, lai gan runcis ir liela personība. Dzimumam nav nozīmes, jo pirms kaķenes mums bija otrs runcis, kas diemžēl pazuda.
Vismaz viņiem nav garlaicīgi.

Man ir ļoti paveicies, jo mani divi kaķi ( izbijuši runči :D) pieņemtu jebkuru radību savās mājās. Tagad izglābām mazu kaķēnu no ielas, kam meklējam mājas, un to viņi kā divi vecāki audzina un čubina. :-)

Nu tas jau atkariigs no katra kakja rakstura. Man ir Siaamas runcis, nekastreets, 8 gadus vecs. Meegjinaajaam savulaik panjemt pieaugushu Siaamas kakjeni, mums piedaavaaja. Muuseejais vinjai visu purnu saskraapeeja, kaa tikai vinja ienaaca istabaa, taa shim uzreiz acis no dusmaam sarkanas, spalva gaisaa un tikai uz kaushanos. Naacaas kakjeni atdot citiem cilveekiem, nepienjeema muuseejais. Taa vietaa vinjsh draudziigi sadziivo ar muusu suni.

Atkarigs no katra kaķa rakstura sadzivos vai nē. Tas ir tāpat kā cilvēki. Ne visi ar visiem spej saprasties. Starp cilvekiem tak ari ir tadi kas gatavi viens otram acis izskrapet.
Man ir kastrets runcis. Sen atpakaļ bija ari panemta maza kaķenite no ielas. Kad izauga dāmai aizgaja sirmis ciet, saka uzkundzeties un tapat ka Hartkiller mammai, sāka likt pie vietas musu runci. Kāvās traki. Viena kautina laika kakene izleca pa logu un aizmuka. Rokas nedevas. Runcis gan atnaca majas, jo nebija pirma reize, kad pats izdoma kkur doties, kad rodas izdeviba.
Ja nemsiet no patversmes, tad pabridiniet, ja nesadzivos, ka vedisiet atpakaļ. Domaju, ka ar to viniem ir jareķinās.

Šī gada sākumā no patversmes paņēmu runci 6 mēnešus vecu. Pēc 2 nedēļām paņēmu kaķeni no Ventspils dzīvnieku aizsardzības biedrības "Minku parks" .
Ņēmām otru kaķi, jo sapratu, ka runcis iet sviestā no garlaicības. Sadzīvo ļoti labi, spēlējas, cīnās. Vienīgi dažreiz uzliesmo greizsirdības scēnas, jo abi divi atzinuši mani par vienīgo un patieso saimnieku, tad nu dažreiz viens vai otrs padusmojas, ja otram tiek lielāka uzmanības deva.

Iesaku ņemt vai nu kaķēnu vai pretēja dzimuma kaķi.

Un nevajag brīnīties, ja sākumā kaķi nesadzīvo. Viņiem vajag laiku lai pierastu viens pie otra. Jāsāk uztraukties,ja sadraudzējušies nav pēc mēneša.

Noskaties šo ķepa uz sirds raidījumu http://kepauzsirds.lv/kepa-uz-sirds-17-01-2015/
Tur ir par otra kaķa ievešanu mājās ;)