Nu ja esat luterāņi, tad zināt, ka par mūķeni paliekot savā konfesijā notiekti nesanāks tapt. Bet vaina jau te nav ticībā kā tādā - jo tu jau zini arī, ka baznīca atbalsta ģimenes isntitūciju un tie aktīvistsi, kas baznīca apavda visu brīvo laiku vai nu ir bez ģimenēm vai iesaista visu ģiemeni (un uz visādiem kursiem utt. parasti ved bērnus līdzi, kuri tad savā starpā tusē) . Tāta problēmas ir mamai pašai, viņa tās vienkārši notusē ar aizraušanos (šajā gadījumā tieši baznīcā)... Es pilnīgi noteikti darītu kā Hippie saka - ietu runāt ar mācītāju, ja ar mamu nesanāk. Nu ne jau attiecības skaidrot ar mačitāju, bet pēc padoma - tas galu galā ietilpst viņa amta pienākumos, rūpētis par saviem draudzes locekļiem. Un mācītāja, it sevišķi tāda, ar kuru tik atīvi sarkastās, vidokli jau mama varētu uzlausīt pat šajā fāzē, kad savu problēmu atsakās redzēt un metās visur kur, lai tik nebūtu ar to jāstrādā...