man šķiet ir 2 veidu cilvēki - vieni, kuri uztraucās par to, ko domā citi, sabiedrība un otri, kuriem tiešām ir nospļauties dziļākā tā izpratnē. To otro ir patiesībā ļoti maz.
Kāda jēga uztraukties par citiem un dzīvot pēc citu vēlmēm un standartiem, ja mēs esam 7 miljardi cilvēku (kas ir tik daudz, ka to pat aptvert nevar), un es esmu 1? Mani varbūt kasa, ko saka par mani darbā vai ko domā ģimene, bet tie ir daži cilvēki uz šo miljardu fona, un tad es vairs neuztraucos - par mani nekad nedomās visi, tāpēc kamdēļ man domāt par visiem. Putekļi vien mēs esam.