Nu gan pozitīva diskusija - no sirds izsmējos! :) :D
Hmm, par maniem neveiklajiem piedzīvojumiem - arī gadījies līdzīgi kā dažām meitenēm, ar pārteikšanos - kad dzīvoju pa UK, piestrādāju restorānā un ļoti pieradu "bārstīt" visādas laipnības, pēc saskarmes ar apmeklētājiem, kad man tāda gadījās. Tā nu lūk, iegāju grāmatnīcā, lai nopirktu sev pāris grāmatas un norēķinoties, pārdevējai dodot naudu, pretī saņemot čeku, pateicu, nevis "cheers!" vai "thanks!", bet "enjoy", uzreiz sapratu, - tik apstulbusi jutos, - tā arī stulbi smaidot izgāju no grāmatnīcas. :D
Vēl atceros, kā mana māsa, maza būdama, bija aizgājusi gulēt diendusu un kad piecēlusies, sajaukusi rītu ar vakaru un saģērbusies, lai ietu uz skolu, mamma tikai paspēja apturēt pie vārtiņiem - bija nevis septiņi no rīta, bet vakarā. :D
Kad gāju vidusskolā, mums skolā bija tāda mazāka kafejnīca, kurai pie durvīm liela miskaste, parasti sanāca tur pirkt kaut kādas košļājamās gumijas, kādu šokolādīti un parasti jau normāli, ejot ārā, tajā miskastē izmet papīriņu, bet es biežu sajaucu un izmetu nevis papīriņu, bet izdoto sīknaudu, kas rokās bija palikusi vai pašu košļeni.