Nupat dabūju trūkties, atsakot sievietei, ka es neduršu auskarus mazam bebim. Teicu, ka duru tikai no 4 gadu vecuma. Izskatījās, ka mani nolādēja tā sieviete (bet varbūt arī nē), bet nu neko darīt, tāds ir mans uzskats, tāpēc lai meklē citu vietu.
Vienreiz viena trakā krievu tautības sieviete, kad atvedusi ratos 5 mēnešus vecu "piena zīdainīti" uz manu atteikumu, ka tik maziem neduru un neduršu, izbolīja acis un "sašokējās", kā tad nu tā, izlūdzās, sakot, ka prom neies un "uz viņas atbildību" pierunāja mani pamēģināt. Jo redz, "viņas lielajai meitai arī dūra šādā vecumā un viss super". Nu i nafig!! Dzīvē vairs nekad to netaisos darīt, pat, ja man maksās 5x vairāk.
JautājumsJums. Kādas jūsu domas par ausu duršanu mazām meitenītēm? Kā lai iestāsta, ka tādam mazītiņam sīcītim auskars ir lielāks par ļipiņu, ļipa nav attīstījusies, sīkais grozās un izšaušu šķībi, nevis ar milimetra precizitāti, mazajam ellišķīgi sāp, utt.? Nu dullas, kas dullas!(e)