Labdien dargie lasitaji! Beidzot ir pieteicies mans pirmais un ilgi gaiditais bernins, par to esmu bezgala prieciga, bet par parejo.. Dzivoju cita valsti jau 5. gadu viss bija ideali ,labi apmaksats darbs, milos virs. Iestajoties grutniecibai es aizgaju no darba projam, jo darbs vareja kaitet manai veselibai. Tagad sezu majas viena ,jo virs aizbrauca stradat uz citu pilsetu. Majas ir ik pec divam, stris ned. Un tagad es jutos loti vientuli ara neeju, jo nav velmes, draugi kas ir palikusi vai nu strada pilna spara, vai ir aiznemti ar savam lietam.. ta ari pavadu vienatne laiku. man sak palikt loti bedigi sak pazust velme kaut ko darit. no rita celos un galvaa tuksums nezinu ko iesakt kur aiziet :( sazvanos ar viru katru dienu bet telefons ir telefons.. vinam rakstu ka jutos vientuli, bet cik nopietni tas ir vinam nesaku, jo vins censas pelnit daudu musu gimenei..(saprotu ka savadak nesanaks) bet tik loti man ir vienai slikti... Dazreiz pat gribas raudat un to ari daru.. Zinu ka kaut ka vajag sanemties ,bet es nezspeju to izdarit.:(
Kapec vispar rakstu un ko velos - Varbut kads var padalities, sniegt kadu mutisku atbalstu man:(
Ka jus jutaties un ko darijat? Meiginaju sakt zimet, tamboret utt bet atri pazud velme.. Sezu majas un apzinos katra diena ir ka pagajusa bez jegas.. tapec dazreiz ari nemaz necenos izlist no gultas ara vnk gulu un skatos tv kurs jau ir tik talu apnicis:(
9
