Pēc pirmo nopietno attiecību sabrukšanas, vēl mirkļa karstumā (bija pamatīgs aizvainojums), es puisi demonstratīvi izdzēsu no visurienes, kur vien varēju izdzēst.

Tagad tāda rīcība liekas muļķīga. Pēc tam vairs ārā nedzēsu, atstāju, man īpaši netraucē. Jūtas nav saglabājušās, tāpēc nav sāpīgi redzēt bildes vai ierakstus, reizēm pat ir neliela interese, kā tad cilvēkam iet.
Man liekas, var uzlikt tā, ka jaunumu plūsmā neredz neko, ko ir ielicis konkrētais cilvēks.