Sveikas.
Šobrīd esmu pārdomās. Lieta sekojoša - kādu laiciņu tiekos ar vīrieti. No manas puses jau dzirksteles šķīst, bet kā ir ar viņu, es īsti nezinu. Saka jau, ka esmu ienesusi viņa dzīvē saules gaismu. Pirms dažām dienām norunājam šovakar randiņu. Pirms neilga laika atsūtīja ziņu, ka izdomājis, ka šodien tomēr palikšot pie drauga, kurš dzīvo citā pilsētā. Es, protams, novēlēju lai laba un izdevusies atpūta. Laikam jau juta, ka neesmu savā ādā un atvainojās par to, ka tā pēkšņi izdomājis. Es neko vairāk neatbildēju, jo patiesība jūtos vīlusies. Es saprotu, ka vēlas pavadīt laiku ar draugiem, tāpat kā es ar draudzenēm, tas ir tikai normāli, bet bijām jau norunājuši tikties. Manuprāt, viņa rīcība parāda to, ka uz viņu nevar paļauties.
Esmu brīvas sievietes statusā dažus gadus, no iepriekšējām attiecībām daudz ko mācījos. Es skaidri zinu ko vēlos un ko nevēlos. Viņš ir no tiem dziļiem ūdeņiem. Ārēji mierīgs, kluss un nosvērts, bet intuīcija saka, ka iekšā plosās vētra. Esmu nolēmusi visu pārtraukt, kamēr vēl neesmu kārtīgi samīlējusies. Kā jūs reaģētu, ja būtu manā vietā? Esmu ātras dabas un ar saviem putniem galvā, bet es viņa vietā tikšanos nebūtu atcēlusi, ja tā būtu iepriekš jau norunāta. Protams, izņēmums, ja kaut kas neatliekams vai steidzams gadījies, bet šis nav tas gadījums. (s)
15
