Attiecības pēc izšķiršanās

Manupraat, daudz kas atkariigs no shkjrshanaas iemesla. Ja otrs cilveeks buutu mani ljoti saapinaajis un taapeec mees izshkjirtos, nedomaaju, ka veleetos ar vinju veel redzeeties un draudzeeties.

Ja ir kopīgs bērns tad attiecības saglabātu labas, ja nav kopīgu bērnu attiecības būtu pagātne, es pārtrauktu kontaktēties

Man ir gan tādas, gan tādas. Tās pusaudžu mīlas jau nav nekādas dižās attiecības, tāpēc kaut kādu kontaktu pēc tam ir iespējams uzturēt, bet ne pārlieku draudzību. Pēdējās attiecības gan nogriežu, kā ar nazi. Pārāk sāpīgi man.

Uzreiz noteikti nee, pec laika varbut kad emocijas norimst. Ja ir kopigs berns tad gan cits stasts.

Katram jau savādāk, jo katra situācija ir citāda. Es nekādas attiecības neuzturu, jo neredzu pilnīgi nevienu iemeslu,kāpēc uzturēt.
Taču, ja cilvēki jūtas labi uzturot attiecības - lai tā dara.
Ja ir kopīgs bērns, tad vispār ir pavisam cits stāsts, jo tad ir jādomā par to, kas un kā būtu labāk bērnam.

Tas jau ir atkarīgs no šķiršanās iemesla.. man ir divi bijušie un ar abiem ir labas attiecības,šad tad sazvanamies, citreiz ja pilsētā saskrienamies,parunājam.

Drošvien, atkarīgs no tā, cik gatava draudzībai esi tu un cik gatavs ir viņš. Visādi taču dzīvē gadās, man gan ir grūti uz šo pašai atbildēt, jo neesmu labākais piemērs, ņemot vērā attiecību pārtraukšanas veidu.. ;)

Ar bērna tēvu uzturu neitrālu kontaktu, nedraudzējos un nesazvanos ar jautājumiem - "kas jauns?" :D Zvanu vai kontaktējos tikai tad, ja tas ir nepieciešams dēļ bērna. Mans uzskats ir, ka gluži plēsties bērna klātbūtnē nevajadzētu, kā arī kkā apvainot aiz muguras, bet neuzskatu, ka vajag kkādas mīlīgas un draudzīgās attiecības, lai bērnam neuzrodas kkādi jautājumi - kāpēc tad jūs nedzīvojat kopā?

Ar otru bijušo naidā neesam, sasveicinamies, var arī kko parunāt, bet tā arī bez kkāda iemesla nesazvanos, nesatiekos un nesarakstos.

Nē, bija domātas, ka bija attiecības vairāku gadu garumā, bet nv bērns.
Nav tā, ka, turpinot uzturēt kontaktu, ar laiku tas pāris saiet kopā?

Nav tā, ka, turpinot uzturēt kontaktu, ar laiku tas pāris saiet kopā?

Manuprāt, tas ir atkarīgs no katra "pāra" individuāli. Skaidrs taču, ka ja vienam no abiem uzradīsies jauns partneris, diez vai turpinās uzturēt kādus kontaktus. Labākajā gadījumā pa retam apjautāsies, kā klājas.

viss atkarīgs no situācijas, šķiršanās iemesliem un tā, vai kāds vēl kaut ko jūt, lai nebūtu jādzīvo ar cerībām, vienpusējām.

Nav tā, ka, turpinot uzturēt kontaktu, ar laiku tas pāris saiet kopā?

Taa kontaktu uztureshana var but tikai gadijumaa, ja neviens nenolo ceribas, ka atteicibas atjaunosies. Parasti tadas attiecibas, kur kads cer, ka viss bus ok beidzas veel tragiskaak nekaa pirms tam. Viens atrod citu, otrs nodots utt.

Es attiecibas neuzturu, bet ari neglabaju naidu, ja satieku uz iels pasveicinu. Man vienakrshi ar tiem cilvekiem nav vairs nekaa kopiga, jaa paldies par kopigo laiku ko nodzivojam kopaa, bet tas ari viss. Ka ari viens no abiem, agrak vai velak, nodibinas citas atteicibas, tad jaunajai otrai pusei var nepatikt, taa draudziba, kaut vai te cosmo var palasit, biezi tadas temas, kur "mans esoshais uztur kontaktu ar bijusho, cik tas ir sapigi utt., jauc attiecibas utt".


Ja ir kopigs berns, tad jasaglabaa maksimalaakaa cienja un draudziba. Ja nav, nu ko jums dalit?

Man ir kontakts tikai ar 1 personu no pagatnes, bet ari, jutos labak, ka nekontaktejamies, ta vien liekas, ka vins veljoprojam domaa, ka man vins ir vajadzigs un taisa provokacijas :D

Man šķiet veselīgi, ja nekontaktējas, nezina viens par otru neko vairāk utt. Pagātnei jāpaliek pagātnē.

man ir labas attiecības ar viņiem, mums nav ko dalīt, katram sava dzīve. apsveicam svētkos, uzjautājam kā klājas, ar otrām pusēm ballītes gan netaisām. :-D