Sveikas Cosmo lietotājas!:-)
Ieraudzīju diskusiju par mantojumu un daudz atbildes bija par skaudību. Vēlos izstāstīt savu stāstu un saprast kā Jūs rīkotos vai justos manā vietā, jo pašlaik nezinu kā man rīkoties.
Situācija sekojoša: Kopš bērnības dzīvoju pie omes, jo vecāki neuzņēmās atbildību. Par māti neko nezinu jau vairākus gadus, jo izšķīrās ar tēvu un pateica, ka neesmu viņas meita un aizgāja. Ar tēvu kontaktējāmies, bet ļoti maz. Viņam neinteresēja ne manas skolas gaitas, ne personiskā dzīve, kā arī materiāli neatbalstīja, lai gan strādā labi atalgotu darbu. Gadu atpakaļ pēkšņi nomira ome. Nepaspēdama nokārtot mantojuma saistības visa manta palika dēliem (tātad viens no tiem mans tēvs), pati biju omes aizgādniecībā, bet pēc likuma priekšroka bija dēliem. Ome vienmēr teica, ka visu dara un taisa manis dēļ, lai man ir vieglāk uzsākt dzīvi. Kad gāja uz operāciju, pirms tam pie ārsta uzrakstīja papīru ar diviem lieciniekiem, bet tas papīrs neder. Tas darbotos tikai tad, ja operācija nebūtu izdevusies. Man nav dusmas, ka dzīvoklis nepalika man utt. Bet. Pārdodot dzīvokli tēvs saņēma diezgan iespaidīgu naudas summu ,pirms tam teica, ka palīdzēs man, jo pati strādāju 2 darbos (esmu budžetā) un atsegs bēru naudu, jo par visu maksāju es (bija iekrājumi). Saņemot naudu, palūdzu, lai nopērk man šeit dzīvokli kaut vienistabas (vid.summa izsolē 3000 EUR), lai man nav jāmaksā īres maksa un pēc skolas beigšanas būtu kur apmesties. (Kojās vairs nedzīvoju, jo paņēmu omes kaķi sev un,kojās dzīvniekus nevar turēt, bet nebija neviens ,kas kaķi paņemtu arī uz gadu, kamēr pabeigšu skolu-teica, lai potēju nost, bet,tomēr tas bija viņas mīlulis.) Man atcirta, ka lai vismaz pabeidzu kādu skolu! (Vidusskolu pabeidzu ar labām sekmēm un augstskolā sekmes ir ļoti labas. Mani tas ļoti aizskāra. Nevēlos vairs kontaktēties ar viņu vairs. Nesen lūdzu nelielu materiālu palīdzību, uz ko atbildēja, ka jātaisa jaunā mašīnā. (Jā, visa saņemtā nauda jau ir "izpirkta", nopirka mašīnu un lauku vasarnīcu/māju. )Es gribu pārtraukt sakarus, jo kaut kur dziļi sirdī sāp, ka pats tuvākais nepalīdz labi zinot,ka man na pilnas slodzes darbs un man nemaksā par katru darbu 800EUR. Man nav nevienam kam prasīt palīdzību. Par laimi man ir draugs ar kuru turamies kopā, pamazām stabilizējamies un arī viņa mamma ļoti palīdz. Atdos pēdējo mums. Ja godīgi man sāp arī tas, ka principā pilnīgi svešs cilvēks palīdz, bet tajā pat laikā miesīgam tēvam uzspļaut uz savu bērnu. Laimīgi dzīvo ar savu draudzeni. Kā Jūs rīkotos? Turpinātu pa retam sazināties? Es zinu, ka nekas jau nenokritīs, ja kādreiz sazvanīsimies, bet tomēr.:-/ Draugs saka, lai ignorēju un neņemu pie sirds to visu, gan paši tiksim galā.:-(
6
