Attiecības ar brāli un viņa ģimeni

Pārakstijos :
Un es brālim pateicu, tā kā es nevaru vairs tikties ar Tevi ( brāli) , taviem bērniem, tad nevēlos, lai tavas sieva brauc uz manu Rīgas dzīvokļi

Ko brālis vispār saka par visiem šiem aizliegumiem un jūsu kašķi?

Rīkojies, manuprāt, pareizi. Nezini gan kāds strīds, bet, manuprāt brāļa draudzene (sieva?) nerīkojās adekvāti. Ko brālis par visu šo saka?

Grūti objektīvi spriest un kaut ko ieteikt, nezinot strīda iemeslu!

Es arī sakasījos ar brāļa sievu v puh i prah. Kopš tās reizes neesmu pat satikusi. Tā klukste teica identiskus vārdus, kā tava klukste:-Dbet es slikti kaut kā nemaz nejūtos.

Tur jau tā lieta, ka brālis neko nesaka, viņs nevar izlemt kura pusē nostāties, sievas pusē vai mammas / māsas pusē.

Sīkumā pastāstīšu : nesen nomira mūsu vecmamma ( mana un brāļa) , omei bija liela māja, skaista, kurā braucāt katru nedeļas nogali, atpūtāmies. Ome bija jau sen nolēmusi, ka māju pārrakstīs pirmdzimtajam mazbērnam brālim. Un to es tā pieņēmu, jo tā gribēja ome, un ome vienmēr teica, lai arī māja pieder brālim, tu vienmēr vari nākt uz šejieni.
Bet, kad ome nomira, nākamajā dienā, brāļa sieva paziņoja, ka tagad viņa ir vienīgā saimniece, nevienam citam nav teikšana un kas es šeit savu kāju varu nespert. ... Kas mani protams sāpināja.
Brālis nenostājās neviens pusē .... Lai gan cerēju, ka mazliet būs manā pusē.
Saprotu, ka man teikšana mājā nav nekāda, bet nedomāju, ka var tik rupji izmest ārā. ..

un izstāsti līdz galam, kāpēc lai viņa nevēlētos, lai tu tur esi? bez iemesla nevienu ārā nemet.

Pizģec vispār. Tādās situācijās arī iepazīsti savus, tā teikt, radus.

Man šķiet, ka te kāds kaut ko neska līdz galam...

Začeits, tur jau tā lieta es pateicu visu. .... Es nākamajā dienā pēc bērēm aizgāju uz māju, papļāpat ar bŗali, uzzināt kā jūtās, bet viņa bija tik dusmīga, ka esmu atnākusi, un sāka histērijas taisīt.
Sāka ar to, ka man vienkārši jāiet mājās, un nākamajā brīdī jau, ka man te nav ko darīt, neesmu neko pelnījusi utt!

Ko Jūs gribat lai es saku līdz galam? Jūsuprāt?

Atklāti sakot, es tiešām domāju, ka varbūt no vecmammas mantām kaut kripatiņu varēšu paņemt, par piemiņu ... vai tā nav mums visiem, ka vēlamies no cilvēka ko atstāt?

Steisij, cik saprotu, tad viņa šajā mājā dzīvo patstāvīgi. Un droši vien tīra, mazgā logus, gultas veļas un podus, gatavo ēdienu utt. Savukārt tu esi regulārs viesis. Es arī nezinu, cik ļoti man patiktu, ka uz māju kurā dzīvoju katru nedēļu brauktu radi, kuri jāappuišo. Ja omīte pēdējā laikā bija tāda, kurai ikdienā daudz jāpalīdz, tad nebrīnos, ka brāļa sieva ilgojas pēc miera.

da labi. pilnīgi zūd ticamība :D

Kāpēc lai tā nevarētu būt? Es savu brāļa sievu arī tā pamatīgi iepazinu tikai kārtīgi sakasoties. Un tad bija skaidrs, kādu dievgosniņu cilvēks ir visu laiku tēlojis.

Es neticu, ka bija foršas attiecības un tad pēkšņi bum! Un šāda attieksme no zila gaisa. Nu neticu un viss...

Pizģec vispār. Tādās situācijās arī iepazīsti savus, tā teikt, radus.

+++

Piedod, bet Tavs brālis kaut kāds mīkstais. Es nesaku, ka viņam tagad būtu sava sieva jāpas;uta 3 mājas tālāk, jo tāpat tā ir viņu bērnu māte un sieviete, kuru viņš mīl un izraudzījies par sabiedroto. Bet kā vīrietis varētu savu sievu nolikt pie vietas, jo māte un māsa ir vistuvākie radinieki.

Pēc likuma, protams, sievai ir vairāk tiesību, jo viņa ir sieva, bet māja pārrakstīta uz brāļa (ja pareizi sapratu). To, ko teica ome (ka vari nākt, kad vēlies), diemžēl vairs nav spēkā sakarā ar viņas nāvi..

jaabuut tak kaadam kashkjim ieprieksh, ja jau vinja taa.

Es neattaisnoju viņas rupjo uzvedību, bet mēģinu ieraudzīt racionālus iemeslus kapēc. Jo viņas stāsts arī droši vien ir emocionāls un izklausās, ka viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka jūs esat viņai nodarījuši pāri.

un ar kādu pamatojumu liek tavai mammai pazust no dēla dzīves?
tas, ka brālis vispār neko arī tā jocīgi.


Ieteikt jau neko diži nevar- satiec brāli, kad viņš ir pie tevis dzīvoklī, viss.