dienas diskusija/pārdomas

The..one, ir daudz stāstu dzirdēts, ka vīrietis pat normālu pamperu nemāk nomainīt bērnam un apģērbt.

Un viņš to dzemdībās iemācās? :D Ja dzemdē kopā, tad ģērbj, ja nedzemdē - neģērbj? :D

Bija blakus jo pats gribēja, pat nebija doma palikt mājas vai ārpus palāta.
Vienīgi kāds viņam bija sastāstijis ka sievietes dzemdības paliekot agresīvas un neadekvātas, baidijās ka sākšu viņu sist , lamāt un ko tik vēl ne :-D:-D kad dzemdības bija galā, priecājas ka es ne krampējos rokā ne lamāju šo:-D Vispār skaistas atmiņas, atceros kā no priekiem abi raudājam kad viss laimīgi beidzās(l)

Nav jau tie vīrieši arī uz šodien nekādi nejēgas, kas domātu - bēbis izskrien ar plukšķi ārā un ir tīrs un jauks. Domāju,ka jebkurš nobriedis vīrietis labi apzinās, ka tās ir mokas sievietei.

Es domāju, ka nedzemdējusi sieviete pati neapoznās, cik lielas sāpes un cik liels darbs ir jāveic, kur nu vēl vīrietis :D

Un viņš to dzemdībās iemācās? Ja dzemdē kopā, tad ģērbj, ja nedzemdē - neģērbj?

nevajag interpretēt pa savam.

Vīriešus ir jāiesaista bērnkopībā, ja arī vīrietis nepiedalās dzemdībās.

Man vīrs bija līdzi, bet teica,ka ottreiz nenāks , jo nevarēja pārdzīvot kā es kliedzu un mocījos.

Līdzi negribēju un nenāca.

Bet vispār- var nākt, tikai ar noteikumu, ka iziet ārā uz izstumšanas brīdi, to gan uzskatu, ka nav jāredz. Visas atvēruma gaidīšanas stundas- ir tomēr vieglāk/patīkamāk, ja ir kāds, kas pakavē laiku :)

Nelasiiju visus komentaarus, bet jums buutu jaasaprot,ka tam viirietim nav jaastaav pie juusu kaajstarpes,kad berrninjsh dzims. Vinjsh staav blakus, tur rocinju, atbalsta vai dara to,kas jums tajaa briidii nepiecieshams un vinjsh neredz to kaa no turienes aaraaa naak mazulis. To redz tikai aaarsti,kas pienjem dzemdiibas.
Es pati agraak ariii taa domaaju,ka negribeetu,lai mans viirietis to visu redz un,lai nepiedalaas izspieshanas procesaa , bet tad es sapratu un uzzinaaju to,ka vinjsh to nemaz neredz. Vinjsh jau man buutu blakus nevis tur,kur berrninjsh naak aaraa.

jā, jā :D

pie noteiktas dakteres darbības pat es pati visu tur lejā ieraudzīju, neesi jau 3metrīga, lai vecis stāvot vienā galā otru neredzētu.

Vai tad visas diskusijas par kašķi izvēršas?

Protams, ka ne visas, bet gan kādas 2/3 gan...

bet teica,ka ottreiz nenāks , jo nevarēja pārdzīvot kā es kliedzu un mocījos.

Manam vīram šis arī pagaidām ir galvenais arguments, lai nenāktu līdz.

Varbūt, kad pašai būs jādzemdē domas mainīsies, bet pagaidām es pati negribu piedalīties savās dzemdībās, kur nu vēl vīram likt to darīt :D

Vispār man liekas, ka šo tikai izprot dzemdējušas sievietes, nedzemdējušām ir tikai viedoklis un tumša bilde par visu kopumā.

Man vīrs bija klāt un 2x es nemaz bez viņa neietu nekur :-D
Un, jā, es aizliedzu viņam skatīties lejā, tas bija vienīgais, bet klāt viņš bija visu laiku.

Vēljoprojām dzirdu vārdus, ka esmu stipra, jā, arī žēl viņam manis bija, bet kaut kā novērtē/mēģina izprast, kas viss nozīmē ķēdes reakciju - redz, ka es nemeloju, ka man grūti un man nav jālūdzas izdarīt to vai šito, jo viņš to zina un viss i izdaŗits bez teikšanas. tas tā, kā piemērs.

Šādas diskusijas te jau ir bijušas. Atceros, ka vienreiz tādu te lasīju pirms dažiem mēnešiem un pie reizes izdomāju pajautāt vīra viedokli. Vēl nocitēju, ka dažiem vīriešiem ir trauma palikusi un jautāju, ko viņš par to domā? Uz ko viņš atbildēja, ka tie vīrieši, kas nepiedalās ir galīgi ņuņņuki un sievietes kompleksu māktas būtnes, ja negrib blakus sev tik svarīgā brīdī savu pašu tuvāko cilvēku.
Pati domāju līdzīgi, domāju, ka tas ir ļoti smags, bet tajā pašā laikā emocijām piepildīts brīdis, kas pārim jāpavada kopā un normālās attiecībās tam vajadzētu tikai satuvināt. Ja tas atsvešina, tad kaut kas attiecībās nav ok.

Es ar sev apkārt nekad neesmu dzirdējusi, ka pēc dzemdībām attiecības sabojājoties, vīrietis neredz sievā sievieti u.tml! (t)

Šajā ziņā vienas taisnības nebūs nekad. Es nelaidu vīrieti kopā ar sevi dzemdību namā, jo tāpat kā daudzas šeit, uzskatu, ka viņam tur nav vietas. Ja kāds mani tāpēc uzskata par kompleksainu - lai iet dēt, es darīju tā, kā pati jutos ērtāk. Biju kopā tikai ar ārstiem, man tas bija pārāk intīms brīdis, lai to ar kādu dalītu. Viņš atnāca tikai tad, ka viss jau bija beidzies, un mēs ar bērnu - sakopušies un atpūtušies.

Kad domāju par dzemdībām, tad plānoju, ka vīrs nepiedalīsies, bet viss sanāca pavisam citādāk, dzemdības bija ar sarežģījumiem un visu laiku vīrs bija klāt, un labi, ka tā, jo izskatās, ka tas lika viņam vēl vairāk pieaugt, un mani viņš joprojām mīl un iekāro :)
Bet kāpēc jācepas par šo tēmu, nesaprotu. Cik cilvēku, tik viedokļu. Dzemdības ir sarežģīts process.

Par tadam lietam katram patim ir jalemj pasam . Ja virietis ir vargulis, tad nav ko vinam dzemdibas darit. Piespiest nevajag.
Par to,ka jaiet uz kursiem , virietim jagatavojas sim notikumam - nepiekritisu. Mans negaja kursos, bet tapat bij dzemdibas,pargrieza nabas saiti un redzeja daudz ko ko nevajadzeja redzet.
Sadas lietas ari nevar ieplanot. Tas, ka tagad liekas, ka virieti blakus nevajadzes, nenozime, ka tai lielaja diena domasiet tapat un tas pats ar virieti.

Draugs ar mani pat bija uz visām grūtniecības kontroles vizītēm :D Vienmēr izkārtoja darbus tā,lai varētu tik līdzi un dzirdēt mazulīša sirdspukstus.Pat doma netika pieļauta,ka viņš nebūs klāt dzemdībās. Meitiņas piedzimšasnas brīdis ir vienīgais brīdis,kad es viņa acīs esmu redzējusi asaras.

Nē, ja es kādreiz dzemdēšu, es negribu blakus.
Es tomēr dziļākajā būtībā esmu izteikta pagāne, un latviešu tautā radības vienmēr ir bijis sieviešu process. Ja vajag atbalstu, - mamma (man nebūs, jo man nav tādas saiknes ar mammu). Šī iemesla dēļ es arī labprātāk gribētu sieviešu medicīna personālu dzemdībās. Cik esmu pa ausu galam dzirdējusi vai lasījusi, arī citās kultūrās dzemdības ir process sievietēm. Un es ticu, ka ja gadsimtiem un gadu tūkstošiem tā ir bijis, tad tam ir sava enerģētiskā nozīme. 21. gadsimtā mums vienkārši liekas, ka ir normāli dalīties ar visu pasauli visā - no sociālajiem portāliem līdz dzemdībām. Bet sieviete ir visupirms sieviete, tad māte, tad sieva. Un saaugt ar vīrieti tā, ka bez viņa nevar bērnu piedzemdēt, - tā es negribu.

so.so man arī tā likās, bet dzīve mēdz ieviest savas korekcijas. Tas, ka vīrietis ir blakus nenozīmē, ka esat saauguši. Kaut gan, kas zin, varbūt tu patiešām esi tāda azbesta vecene, kurai nevienu blakus nevajag :D

Kā ar visu šajā dzīvē, jānonāk pie kompromisa. Ja sievietei ir vieglāk, ka vīrietis ir klāt, varbūt jābūt piekāpīgam un jāatbalsta, tomēr bērniņš ir abu, tas ir tikai saprotami, ka sieviete varētu to vēlēties. Bet jābūt arī reāliem, ne katram vīrietim tas būtu spēkam un vēlāk saglabātos tuvība, jo dzirdēts par to, ka vīrieši to nespēj izslēgt no prāta, līdz ar to ietekmē attiecības starp abiem un pa vidu tam - mazais.
Es pati vēl neplānoju kļūt par mammu, tomēr, kā lielai daļai sieviešu, tas ir liels dzīves sapnis un piepildījums jau kopš bērnības. Šobrīd domāju, ka nevēlētos, lai vīrs (esmu diezgan vecmodīga šajā ziņā, uzskatu, ka bērnam jānāk pasaulē oficiālā ģimenē, tomēr pašu vīru vēl atradusi neesmu :-D ) ar mani ir dzemdībās. Drīzāk vēlētos, lai ar mani kopā ir kāda tuva sieviešu kārtas pārstāve..