dienas diskusija/pārdomas

Viirs man nebija blakus dzemdiibaas, teica, ka ja es gribot, tad naakshot, bet pats neveeloties tur buut. Es biju kategoriski pret, liidz ar to mums kashkji shajaa zinjaa izpalika. Es uzskatu, ka ir lietas, kas viirietim vienkaarshi nav jaaredz.

Ome mammu dzemdēja bez opja, mamma mani bez tēva

Nu atšķirība ir tāda, ka agrāk vīriešus vienkārši nelaida iekšā, nevis viņi izvēlējās tur nebūt, tāpēc nevajag būt tik kategoriskai un pārmest tām, kuras vēlas to vīru blakus, ka nevarēs tikt galā.

Man personīgi vīrs būs blakus, es ar viņu jūtos droši un zinu, ka ja kaut kas nebūs tā, ka vajadzētu vai būs nepatīkama attieksme no personāla, jo nu mazums kas, visas zinām, ka ir arī vienaldzīgie ārsti, tad viņš noliks pie vietas un pateiks ko skarbāku. Tā kā šīs būs pirmās dzemdības, es nezinu kā notiek, kas notiek, cik ilgi, vai man būs laiks papīrus sakārtot, vai vispār stresā dzirdēšu ko ārsts teiks utt, tāpēc es jutīšos daudz drošāk, jo man blakus būs saprāta balss, arī izspiešanas brīdī, jo tas vispār skan muļķīgi - bez maz vai kā suni izdzen laukā, kad nevajag, bet pasauc kad vajag. Vai tad vīrs, topošais tēvs nav pelnījis redzēt kā dzimst arī VIŅA bērns?

Mans bija klāt dzemdību palātā. Bet visā tajā procesā esot iekšā, es sapratu, ka negribu, lai viņš to visu redz. Lai gan līdz dabiskām dzemdībām nemaz netiku. Kad pārbaudīja atvērumu un dūra ūdeņus, mana vienīgā doma bija, ka es negribu, lai viņš te ir un to redz. Nākamreiz noteikti viņš nebūs, nelaidīšu.

Daudzu gadu garumā manas domas nav mainījušās - vīrietim dzemdībās nav ko meklēt. Ja viņam vajadzētu tur kaut ko redzēt vai piedalīties, tad daba gan jau būtu devusi viņam pašam iespēju laist pasaulē bērnu. Dzemdības uzskatu par sievietes darīšanu un vīrietim, ja vien tas nav ārsts, nav jābūt klāt.
Katrs dara kā grib, bet man viedoklis "kopā taisījām, kopā dzemdēsim" kritiku neiztur. Jo kopā mēs nedzemdēsim. Dzemdēšu es, viņš skatīsies. Un no viņa klātbūtnes process neminīsies, tāpat viss notiks tā, kā tam jānotiek neatkarīgi no tā, vai viņš stāvēs blakus vai sēdēs uzgaidāmajā telpā.
Daudz noderīgāka, manuprāt, ir mammas klātbūtne, ja nu tiešām ļoti gribas kādu blakus. Kamēr vīrietis varētu būt apmulsis/nobijies/pārsteigts utml. mamma ir sieviete, kas sapratīs, kurā brīdī vajag glāzi ūdens padot un, kurā brīdī vajag kaut kādu atbalstu.

ja vīrietis saka, ka negrib piedalīties, nevajag spiest, un labāk, lai viņš nepiedalās. Varbūt vīrietis zina, ka nespēs to visu paciest, un beigās ārstiem būs jārūpējas par noģībušo veci, nevis dzemdētāju :D

Vai tad vīrs, topošais tēvs nav pelnījis redzēt kā dzimst arī VIŅA bērns?

Ir, ja viņš pats to vēlas. Nevajag cilvēku uz to piespiest. Ja grib, lai nāk, negrib - nenāk. Nevar to uzlikt par viņa pienākumu - būt tur. Tāpat ir sievietes, kas tos gribētājus nemaz tur negrib. Un ko tad ar viņām? Paciest diskomfortu, jo vīrietis ir iedomājies ka grib redzēt?

Man personīgi vīrs būs blakus, es ar viņu jūtos droši

Man bija lielaaka droshibas sajuta ar viiru, tad, kad mani parveda uz operaciju zaali, bija mazs briidis, kursh tobriid likaas tik garsh, kad vinam nelaava ienaakt, taja bridi jutos tik nobijusies... man bija tik bail. Tomer, mes saprotamies peec pus varda, jau pec skatiena saprata, kad japadod udens, kad japienes blodina, jo slikta dusha.

Tada zinnia mani neviens cits nespeetu saprast, tikai vinjsh! Un ari to droshibas sajutu speej dot tikai vinjsh.

Bella
Visi ārsti kā viens pateiks, ka nekad nevajag ņemt mammu līdzi, tas esot vēl trakāk par vīrieti.

Un mans vīrs spītīgi teica, ka nepiedalīsies un es viņu reāli spiedu nākt līdzi, un galā viņš man paziņoja, ka tas ir labākais ko viņš ir redzējis un, ka ļoti nožēlotu, ja nebūtu piedalījies. Kā var vispār kko gribēt vai negribēt, ja vispār nezin kas tas ir un reāli to nav redzējis. V

es viņu reāli spiedu nākt līdzi

Kā vispār otram cilvēkam var kaut ko spiest darīt?
varbūt tad uzreiz sasiet un aizvilkt bez jebkādām balss tiesībām?

galā viņš man paziņoja, ka tas ir labākais ko viņš ir redzējis un, ka ļoti nožēlotu, ja nebūtu piedalījies.

Vai viņam bija opcija teikt ko citu sievietei, kas viņu ar varu uz turieni aizvilkusi? (t)

Es arī spiestu, ja nenāktu :D tas ir mans vīrietis un manas attiecības - ko gribu, to daru. Gribu spiežu, negribu nespiežu. Gribu sienu, gribu nesienu. Kāda citām daļa.

Vai viņam bija opcija teikt ko citu sievietei, kas viņu ar varu uz turieni aizvilkusi?

Un kāpēc tāda neticība tam, ka tas tiešām vīrietim bija svēts brīdis un viņš patiešām būtu nožēlojis, ja nebūtu gājis?

tas ir mans vīrietis

Man tās izklausās pēc mātes un bērna attiecībām, kur kāds kaut ko var piespiest un likt darīt, pret paša gribu. Kā niķīgam tīnim pateikt - nē, tu to darīsi, jo es tā gribu!
bet nu katram savs..

Kā var vispār kko gribēt vai negribēt, ja vispār nezin kas tas ir un reāli to nav redzējis

Mums skolā veselības mācības stundās filmas rādīja par to, kā tas process notiek. No tā rodās zināma apjēga, kas sagaidāms, līdz ar to arī skaidrība - gribu tur būt un uz to skatīties dzīvē, vai nē. Jebšu Tavējais nebija neko par to dzirdējis un viņam bija pārsteigums, ka sievietei bērns nāk ārā pa to galu, ka tas process ir asiņains un sievietei sāpīgs?

Ja es gribētu un viņš nē, tad es arī, visticamāk, dīktu tik ilgi, līdz dabūtu savu. Reizēm jau vajag tādu nelielu piespiešanu.

Piespiest varbūt nebūtu īstais vārds manā gadījumā. Drīzāk - pārliecināšana par pretējo.
Bet tas tā, šaubos, ka gribēšu kādu blakus.

Es nemūžam savu vīrieti nespiestu darīt neko tādu, ko viņš nevēlas. Ja attiecībās sākas uzspiešana, piespiešana, kaut kā darīšana pret otra gribu, tad līdz mīlestībai un cieņai pret otru cilvēku tur ir tālu un skaisti.

Būtu jauki, ka 1. dzemdību periodā mīļotais blakus, tomēr izstumšanas posmā, lai sēž aiz durvīm.. :D

Es negribētu, lai viņš piedzīvo to stresu, ja kaut kas sāk iet šķērsām un viņš tiktu stumts ārā no dzemdību zāles..

Arī bērni, nupat izlienot no dzemdību ceļiem var reizēm izskatīties biedējošāk nekā ir patiesībā.. (ne kā filmās redzēts) :D

Es nebiju klāt savu bērnu dzemdības.
Ja abi to grib lai ir, nevajag tikai otram uzstādīt noteikumus.

Un tā klatbūšana, tāpat kā mājas dzemdības ir pēdējo desmitgadu modes lieta.

Njā, kad tikko pēc dzimšanas bērns izskatās šādi...