Viņam vairs nav jūtu.

Ja pazuda,tad pazuda. vnk jālaiž vaļā.

Palaidu!
Taču ir ļoti smagi vien dēļ tā, ka acīs paskatīties nevar un neko pateikt. Saka, ka zin, ka nožēlos, ka pietrūks.
Un tā esot bijis ar visām meitenēm pēc viņa garājām attiecībām, kas beidzās vairāk kā gadu atpakaļ.

tas tā ir, un labi ka to pasaka, nevis liekuļo un melo kaut ko. neko nepanāksi vairs 8-)

Tā ir normāla situācija, diemžēl . ;)

savā veidā Tevi izmantoja jau no paša sākuma ;)
:-P

Laikam jau.
Tad jau sanāk, ka vienu dienu ejot gulēt viss ir kārtībā, un nākamajā pamostoties jūtu vairs nav? :-D

Neko nemainīšu, ja tāda ir viņa izvēle, tad lai jau. Tikai nedomāju, ka jūtas, kas bijušas ntos gadus, pazuda pāris mēnešos.

Lūdzu, izsakies sīkāk. :-D

nu reāli tā... Čalim ir jūtas pret kādu citu, jeb bijušo pareizāk, un viņš tās neatlaiž vaļā.. Ja bija interesanti citas attiecības, tas jau nenozīmē ka tev piederēja viņa sirds..
visās attiecībās ir iespējams sadarboties, sadzīvot lai būtu jauki.. bet tur nav LOVE!

Man arī tā ir.. Tāpēc es uzmanos ar ko veidoju attiecības, un labāk vispār neveidoju.. vai veidoju ar kādu , kuru nav žēl pēc tam piekāst..

var arī gadīties tā, ka čalis cerēja ka spēs pāraugt jūtas mīlestībā, un no sākuma bija jūtas, pieradums , labas attiecības kā tādas , draudzība... bet kā jau saku... čalim bija cita sirdī . un palika tur ..
viss ko varu pateikt - Jums nesanāca :D

priecājies labāk... tu neatradīsies lūzeru attiecības.. kā nr2... ;) pati to nenojaušot... vismaz nākamreiz būsi gudrāka, un pamanīsi kā ir patiesībā .. .Ņem par vērtīgu šo pieredzi..
labi ka nesanāca.. tev tur nebija nekas jāpanāk... ja neesi cilvēkam otram viss, un vēl vairāk, tad nebūsi... un neuzbursi to.
varbūt es runāju aplamības.. bet domāju ka nē...

var iemīlēties citās, bet tas neilgst ilgi.. . pazibēs bijušā, pazibēs vēl kas , un viss pagaisīs :D

Situācija tāda pati. Gan jau 'apakšā' bija kas cits,ko vienkārši nevarēja pateikt.

Vispār tagad vari atviegloti nopūsties.. vismaz nav jābūt kopā ar vīrieti, kuru dzērušu jāvāc.. :)

Ir bijis, vienkārši viņš bija cilvēks, kam visu laiku vajag to rozā briļļu un iemīlēšanās periodu. Kā tas pret vienu meiteni beidzas, tā meklē nākamo. Attiecības citā kvalitātē nepāriet, pats atzinās, ka viņam visu laiku vajag sajūtu, ka iemīlējies. Nezin, vai viņš visu mūžu tā plivināsies, bet tagad viņam jau pie 30 un, cik zinu, attiecības max pusgada garumā.

Impreza2, Sveika!
Sveikas meitenes!

Vēlētos uzklausīt Jūsu viedokli par manu sasāpējušos situāciju.

Ar savu, nu jau bijušo puisi, bijām pazīstami jau ļoti ilgi. Abiem bija attiecības visu to laiku ar citiem cilvēkiem. Pienāca reiz diena, kad viņš man uzrakstīja, pajautāja, vai man ir attiecības. Tajā brīdī bija. Kopš tās dienas sarakstijāmies ik pa laikam. Pagāja pusgads. Manas attiecības beidzās, viņa attiecības gluži tāpat. Viņš sāka mani aplidot, daudz laika pavadijām kopā, ceļojām. Beigās sagājām kopā. Viņš atzinās, ka simpātijas pret mani esot jau vismaz pāris gadus. Likās, ka viss nu ir perfekti. Puisis kā no kalendāra vāka, es pioritāte, pavadam laiku kopā.
Viņam patika ballītes, alkohols, ko es nevarēju ciest. Pāris reizes viņu vācu, kas bija ļoti nepatīkami. Visu laiku sazinājāmies, viss ok. Līdz jutu, ka viņš atsvešinājās. Līdz pekšņi saņēmu ziņu, ka viņš nezin, kas ar viņu notiek, un, ka jūtas ir zudušas.
Tas viss burtiski notika 2 dienu laikā.
Vai kādai ir bijusi līdzīga pieredze?

Varu pateikt, ka no viņa puses tā bija spēle, lai tiktu Tev tuvāk uzzinot, kad Tev attiecības iet uz izjukšanas robežas un tad sākt aplidot!Viņam vienkārši to laiku bija īslaicīgās attiecības, kā saka kāds "romāns".Kurš vienā brīdī var pazust uzzinot ka otrai vairs nav attiecības, lai varētu ar Tevi vieglāk uzsākt kādas attiecības.Bet kādas? Tas Jums pašiem labāk zināms!
Ir tā mums vīriešiem, ka ir vēlme atpūsties, esot pat attiecības, bet visam ir savas robežas un jākontrolē savi, it īpaši ja esi ar kādu kopā! :)
Atdzīšos, ka man arī tā ir bijis.Biju ar lielisku meiteni kopā, devos ar draugiem uz Stokholmu kruīzu atpūsties.Kopā ar draugiem.Un tur sanāca vienkārši nejauši visu vakaru sarunas ar vienu sievieti, bet tikai sarunas dziļas pa dzīvi,mērķiem un sapņiem. Atgriežoties LV sapratu to, ja tu atrodoties citur un nemaz neaizdomājies par draudzeni, nejūti ka viņa patīk vai mīli, tad kas nav kārtībā.Jo satikties vai nodzīvot piemēram ilgu laiku kopā ar cilvēku ar kuru nav jūtas.Kam tas nepieciešams.Protams aprakstīju situāciju kas un kā viņai un palikām draugi!
Bet tā padomājot,ne jau Tev kalendāra bildi blakus nepieciešama, bet gan tādu kas papildina.Varbūt ka tā arī labāk, ka jau laicīgi paziņoja, kamēr vēl neturpināja iespējams savus sānsoļus.

Gandrīz visu savu pieaugušas sievietes mūžu es attiecību ziņā esmu uzvedusies kā tas Tavs puisis. Un tici vai nē, bet ir tā, ka ir jūtas un tad vienā brīdī saproti, ka viss, pietiek, vairs nav tā, kā bija sākumā, tāpēc nevajag vispār. Un viss turpinās, atrod citu cilvēku, atkal ir rozā briļļu periods, atkal ir labi, kamēr...viss atkal nonāk pie savām loģiskām beigām.

Uzskatu, ka tur ir divas problēmas:
1. Cilvēkam ir sava veida atkarība no tām sajūtām, kas ir tikai sākumā. Tiklīdz attiecībās paliek kaut drusku garlaicīgi, kaut kas ir savādāk, vairs nav vēlēšanās neko turpināt, iedziļināties, kam iemesls ir otrā problēma...
2. Nav mīlestības. Nemīl.

Paldies par viedokļiem, padomiem!
Smagi apzināties, ka tā notiek, vēl smagāk, ka cilvēks nevar acīs paskatīties un pateikt. Viņš bija tāds tips, kas nerunāja, īsti neko nestāstīja.
Viņa iepriekšējās attiecības beidzās jau gandrīz pusgadu atpakaļ. Viņu sāpināja, taču attiecības visu laiku bija tādas, ka viņi šķīrās, sagāja kopā, abi sadzērās un ārdijās viens uz otru. Katrs gāja, kur grib, kaut kad satiekās. Un tā vairākus gadus, šobrīd, cik viņš pats man stāstīja, viņam nav jūtu, tikai negatīvas emocijas par to visu. Visa ģimene ir pret tām attiecībām.
Zinu, ka viņa mamma ar viņu runājusi, neesot nekādas saistības ar iepriekšējām attiecībām. Pats nezinot, kas notiekot ar viņu, bet tā jau esot bijis iepriekš.
Es biju pilnīgi pretēja viņa bijušajai meitenei, un iespējams viņš nobijās no tā, ka mūsu attiecības bija pilnīgi savādākas, nekā viņš bija pieradis un ar kādām bija uzaudzis.

Gandrīz pusotru gadu atpakaļ*

man tevis no sirds žēl ...

bet tieši tās attiecības, ar asumiem , ar smagu sadzīvi .. parasti ievelk visvairāk, un paņem visvairāk jūtas... :-/
man arī ir bijušas šīs trakās attiecības, kad ir neiespējami sadzīvot , ir strīdi , nav kompromisu, bet ir mīlestība.
un loģiski pienāk šķiršanās.. bet jūtas paliek tur pat.. un varbūt ko mierīgu arī negribās vairs, man gribās tā, ka man ir ļoti sarežģīti dabūt sievieti, kura ir tiešām tā vienīgā , bet ja nu tāda jau bija ...???!
man tas arī čakarā dzīvi..

tāpat kā tavam čalim bijušajam drošivien .

Nav jēgas sevi žēlot. Kā ir, tā ir.
Tas, kas man grauž, ir tss, kā tas tika pasniegts. Zinu, ka arī pati pieļāvu kļūdas, jo arī mums bija strīdi. Pārmetu par dzeršanu, kaut gan esot ar mani viņš dzēra mazāk.
Pirms nedēļas viņš sadzērās. Atradu 6os no rīta guļot mašīnā pie mājas. Pamodās no rītā, es sāku puteņot. :-D Viņš neko neteica, nerunāja, vienkārši pēc pāris vārdu pārmaiņām izgaāj pa durvīm.
Dienas beigās viņa brālis man pateica, ka viņš bija sapratis, ka es viņu padzenu, pametu. Viņš to esot tā pārdzīvojis, ka dzēris visu to dienu, teicis, ka viss cauro, es pametu, viņam vairs nav draudzenes. Atradu viņu ar sarkanām, noraudātām acīm.

Tas bija 4as dienas pirms viņš izdarīja beigu soļus.

Cik Tev gadu ??