Gribas padalīties ar savu bēdu nezināmām meitenēm, kas zin, varbūt kādai gadījies tāpat kā man :/
esmu kopā ar puisi kādu laiciņu, 13 gadus esam nomācījušies vienās skolās, ik dienu bijām kkur blakus viens otram, bet nebijām nekad runājuši, un te-pēc izlaiduma ballītē, sapazināmies un viss aizgāja :)
sākumā viss bija nenormāli forši, es biju tik pārlaimīga, beidzot pēc tik ilga laika vienatnē, kāds pasaka, ka mani mīl...BET, viens nenormāli muļķīgs strīds un mēs pašķīrāmies, tā bija viņa iniciatīva, es varēju darīt visu, ko es gribu - bet manī viņš klausīties negribēja, teica, ka gribot padzīvot viens...es pārdzīvoju tik ļoti, ka nezināju, kur likties. :(
pagāja nedēļa un viņš gribēja satikties-stāstīja, cik viņam ir slikti un kā viņam neiet, bet par mūsu attiecībām runāt negribēja. Pagāja vēl viena nedēļa un mēs atkal satikāmies... šoreiz viņš ar trīcošām rokām mēģināja mani apskaut, sadevāmies rokās, saulrieta laikā viņš mani noskūpstīja...nu tik skaisti ^^ bēt, pagāja 2 dienas un es uzzināju, ka šo 2 nedēļu laikā viņš bija ticies ar savu bijušo, vēl pie tam vairākas reizes, esot runājuši un bla bla bla, bet pēc tām tikšanās reizēm viņš esot izlēmis, ka tikai es esmu vajadzīga un viņš grib visu aizmirst un sākt jaunu dzīvi, ar mani. Es jūtu, ka viņš saka taisnību, bet kā lai tiek galā ar tām rūgtām sajūtām - kamēr es pārdzīvoju un raudāju, viņš domāja, kura no mums ir labāka, braukāja pie viņas un sazin ko darīja... ;( gribās tik ļoti pakratīt sirdi, ar galvu saprotu, ka lepnumam jāņem virsroka, bet sirds pie viņa tiecās... ar viņu slikti, bez viņa vēl sliktāk ;(