1) Sasodīti svarīgi, lai arī pašai tas šķiet muļķīgi. Vienmēr bijis uzskats, ka pirmais iespaids tomēr ir ļoti atmiņa paliekošs, ja ar cilvēku kontaktējies, jo kaut kāda iemesla pēc jāiegūst labvēlība (jāiepatīkas vai, piemēram, darba intervijā sevi jāparāda visā kā labāko kandidātu) visi kļūstam ieinteresēti, ko citi domā par mums.. Bet nevajadzētu jau būt ieintersētam, vismaz ne vienmēr.
2) Tas ir muļķīgi apvainoties par citādu viedokli, citāds viedoklis ir tikai domājoša cilvēka pazīme. Protams, ja runa ir par romantiskām attiecībām, citāds viedoklis kaut kādos jautājumos var būt ļoti traucējošs.
3) Man patīk sajūta, kad man ir bijusi taisnība, bet citam nē, tomēr es skaļi atzīstu, ja pati esmu kļūdījusies, mēs nevaram visu vienmēr zināt simtprocentīgi.
4) Jau minēju, ka spēju atzīt, ka kļūdos, bet pieņemt sakāvi man ir grūti, jo bravūra un līderība ņem virsroku, gudriem vārdiem sākot - jācīnās ar kognitīvo disonansi (definējot - tā paskaidro konfliktsituācijas, kas rodas personas izzināšanas, priekšstatu struktūrā.)