Dodiet, lūdzu, kādu padomu, kā neņemt galvā citu teikto? Man ir tādi pāris kolēģi, kas manu dzīvi, acīmredzot, pārzin labāk un izsaka dzelīgus, nepatīkamus, pat skaudīgus, komentārus. Visa diena sabojāta un tādiem teikt ko pretī jēga maza. Sevi mierinu ar to, ka pati zinu labāk un dzīvoju savu dzīvi laimīgi, kaut arī iekšā vāros, kā "citi zina par mani labāk".
Nu, bet a ko kreņķēties?Pasmaidi un dzīvo tālāk. Daudziem arī mans dzīvesveids nav saprotams un citiem patīk vēl šo to piedzejot klāt. Manā dzīvē kā tādā no tā jau nekas īsti nemainās.
Nu, pamēģini paskatīties no otras puses - tu jau nevari ietekmēt to, ko citi par tevi runā, jo viņu viedokļi jau ir atkarīgi ne tikai no tavas rīcības. Nesaprata Tevi - nekas, tie, kuri būs Tavi cilvēki, sapratīs. Ja vien tu tiešām nerīkojies amorāli un nedari pāri citiem cilvēkiem, pārējais jau nu tiešām ir Tava darīšana. :)
Ja darbs ir svarīgs, tad aizvērtu muti visiem, kam darba laikā nav ko darīt kā klačoties. Neļauj, lai par tevi runā sliktu, ja tā nav patiesība. Riebjas tāds kolektīvs. Ļoti labi saprotu kā tas ir, kad darbā visi viens otru aprunā.
Bet arī ko runā?
Pilnībā nav nekas amorāls vai kas tāds, kam būtu sakars ar citiem. Vienkārši kaut kādi viņu izdomājumi, jo laikam jau nav par ko runāt. Un es kā muļķe cepos tik.
Nu, bet tad nekreņķējies. Tikai savus nervus noēd un viss. Tev ir savas lietas darāmas, dari, nezaudē pieklājību, bet filtrē to informāciju, ko saņem. Mēsliem jāpaliek atejā, nevis tie jāceļ gaismā, jāšausminās un jāosta kā tie smird.
Viss vienkārši-nevajag iesaistīties nekādās sarunās, kas neattiecās uz darbu. Pilnīgi nekādās, lai kolēģi vārās savā sulā, lai komentē kaut ko viens otram, ja tā labpatīk.
Esmu gandrīz droša, ka šāda situācija Tev radusies tādēļ, ka kādā brīdī pati par sevi, savu privāto dzīvi esi stāstījusi kaut ko. Un tā ir Tava kļūda.
Un jā, situācija radusies, jo pati esmu stāstījusi par savu privāto dzīvi, taču klāt pielikti visādi s*di...
Trīne1, kāda cosmo starpība, par ko runā?!
Nu tātad tā ir Tava pašas vaina. Tagad Tev atliek tikai pieņemt situāciju, ignorēt visas piezīmes un atcerēties vienreiz un uz visiem laikiem-darbs ir darbs, kolēģi ir kolēģi, nevis Tavi tuvinieki vai draugi, un par privāto dzīvi darba vietā nav jāstāsta pilnīgi nekas! Tu tur atrodies, lai strādātu, nevis lai dalītos ar detaļām no savas privātās dzīves.
1660
