Jūsu kaprīzes

Ja man sagribās burgerus, picas, tad vienmēr aizbrauks un atvedīs man. Bet viņam nav baigās pretenzijas, pat patīk braukt pakaļ un tādā veidā laikam kompensē to, ka negatavo ēst :D
Vislielākā kaprīze, ir tas, ka pirms gulētiešanas gribu, lai samīļo mani karotīšu pozā un guļ tā, kamēr es aizmiegu. Katru vakaru viņam to saku un viņš katru reizi negrib to darīt, bet beigās kaut kā pielaužu :D

Man reizēm ir mazās kaprīzes, piemēram
* man vajag, lai mājās ir gardas brokastu pārslas;
* ja man gribas kko konkrētu ēst, tad es droši vien dīkšu, ka mums jāiet tur un tur ēst, lai es dabūtu kāroto

vēl par agru izrādīt savas kaprīzes :D :D

Es mēdzu čīkstēt, ja es jau esmu pamodusies, bet draugs vēl guļ, vai arī es vēl gribu pagulēt, bet draugs jau augšā un sak darboties pa māju. Es nezinu, kāpēc tā ir, bet tas nerada nekādas domstarpības :-)

ja man vajag, lai kaut ko izdara, tad to ir jādara tagad un tūlīt-tas attiecās uz saimnieciskām lietām.

Ja kaut ko vajag - pati izdaru. Liekas stulbi, ja vīram dīktu, lai aiziet uz veikalu pakaļ šokolādei, ja veikals nav blakus mājai. Ok, kopā var aiziet pakaļ kaut kam garšīgam. Viņš man nav verga vietā. Varu palūgt, ja viņš jau ir veikalā vai grasās doties. Tāpat, ja man vajag ko paņemt, pati paņemšu. Man tas nav pieņemami, bet arī nenosodu. Katra esam savādāka :)

Varbūt vēl kāda? :)

Ierāpjos gultā un tad sākās, es nemaz negribu gulēt un tu arī negulēsi, runāsimies stundām ilgi :D Vai arī , atnes ūdentiņu, pārbaudi durvis, aiztaisi logu :D
Vai arī, ja ļoti sagribu iet uz kino, vai kur paēst, dīkšu kamēr aiziesim :D

Vienīgā mana kaprīze, ja esmu kaut ko ieplānojusi - tad visam ir jānotiek tā kā man to gribās. Es gan nesūtu vīru nakts vidū pēc šokolādes, manas kaprīzes ir krietni vien svarīgākas, sarežģītākas un es arī cenšos tomēr izvēlēties kaut cik piemērotu laiku izpildei, ja gribu uzrīkot ģenerāltīrīšanu viņa kabinetā, piekārt gleznu, aizbraukt uz kādu patālāku vietu utt. - tas viss nevar pagaidīt un jādara uzreiz.

Vienīgā mana kaprīze, ja esmu kaut ko ieplānojusi - tad visam ir jānotiek tā kā man to gribās

man apmeram liidziiga kapriize,nav janotiek gluzhi, kaa man gribaas, bet nepatik nesaorganizeetiiba, ja 3dienaas 2vos ejam staigaat, tad ejam un viss, nevis, nu iesim pastaigaat kaut kad, taa nee, man jazin kad un cikos, un cik ilgi :D

ja man vajag, lai kaut ko izdara, tad to ir jādara tagad un tūlīt-tas attiecās uz saimnieciskām lietām.

Jap, šitas manu vīru tracina ārā. Man vajag un es darīšu. Tūlīt! Man vajag šodien krāsot durvis verandai un viss - brauc, dārgais, pēc krāsas un otām! Viņš papukst un aizbrauc. Vēl vīrs nevar pārdzīvot, ka man pašai patīk visu darīt. Remonta laikā noteikti saplēsīsimies, jo es arī gribu špaktelēt, krāsot, tapetes līmēt un flīzēt. Vīrs sākumā uz remontu ir jāpiespiež, man ilgi jādīc - dari, dari, dari! Nu labi, nedari, pati izdarīšu, pati māku. Tad vīrs nāk un ņem man darbu nost, dzen malā un pats strādā. Tad es uzmetu lūpu, ka man darbu atņēma.:-D

Izlasot komentārus, var secināt, ka vīriešiem tomēr ir unikāla pacietība :-)

Tādu ļoti izteiktu kaprīžu nav. Katrā ziņā nedzenāju draugu un nelieku man atnest to vai šo :D
Vienīgi man ļoti svarīgs ir labs miegs un kārtīga atpūta. Ja no rīta neesmu izgulējusies, tad pirmo pusstundu līdz atmostos, varu arī uzrūkt. Kad dabūju kafiju un rīts iesakas pa lielam man pa prātam (t.i. bez šausmīgas steigas un ar brokastīm), tad atkal manā sejā parādās smaids.

+++karty, jo īpaši zelta frāze:

Viņš man nav verga vietā.

Jebkurai pacietībai ir mērs un ilgtermiņā ļoti lielai daļai vīriešu (ar atsevišķiem izņēmumiem) tā "vergošana" (skriet naktī uz veikalu, padot no galda pulti, utt.) apriebjas. Nav jau viņi muļķi.

Nav tādu kaprīžu

teika_spolite - taisnība par to mēru, bet manai draudzenei jau kādu 5.vai 6.gadu ir puisis, kurš tiešām izpilda visu, ko viņa sagrib...un viņa arī vienmēr kaut ko sagrib :D cik esam ar viņiem kopā tusējuši vai tikušies, ciemojušies...no malas vērojot man slikti paliek tā nabaga puiša vietā, bet nu...laikam mīlestība ir akla (t) jo tur tiešām reizēm viss jau aiziet tik tālu, ka viņa reāli nomet klausuli, ja viņš kaut ko atsaka vai pamaina iepriekš sarunāto vai ko...un kaprizējas, kamēr viņš piekāpjas, citādi būtu drāmas nonstopā :D

Agī cik gadu tavai draudzenei? (t) bērnudārzs gatavais

Nu jau nu jau, katrās attiecībās ir savs mērs, cik drīz kaprīžot - ne jau tagad, ja draugam jautāju pulti padot no galda, viss!! viņš pacietīs divus mēnešus un ies prom! :D Tak rēcīgi. Viens nevarēsi izdarīt tik daudz kā aizvērt logu, ja sieviete palūdz, cits naktī skries pēc šokolādes. Kāda nu kuram robeža, cik daudz piepildīt sievietes kaprīzes. ;) Un to jau jūt pati sieviete!

Salemana - tikpat cik man, tikai viņai ziemā būs maģistrs :D

GOLDEN arī ir taisnība, jo es jau laicīgi jūtu, ka mans draugs nebūs no tiem, kas tēlos džinu :D bet nu re, ka draudzenei puisis ir kaut kas tamlīdzīgs un viņa jūt, ka viņš ļausies ;-)