Kurš lielāks egoists...

Kā jau te min - varianti ir divi - vai nu pieņem un nečīksti, vai notin makšķeres.

Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka ir jāciena otrs cilvēks un viņa vēlmes, jāatbalsta, jāspēj uzticēties, jādod brīvība, lai otrs cilvēks var darīt sev tīkamas lietas un es esmu viņas papildinājums, tāpat, kā viņa - manējais, ai katru dienu mēs abi izvēlamies pavadīt laiku ar otru un nevienā brīdī neuztvert otru kā pašsaprotamu.

Ģimenes modeli, kurā es vai mani iegrožo, vienkārši nav pieņemams.

Bet mēs katrs izvēlamies to, kas mums der, tāpēc arī es Tevi iedrošinu pieņemt savu lēmumu un neklausīties citos. Tev ir savas jūtas, sava galva - tikai Tu zināsi vislabāk par šo situāciju.

Veiksmes.

Neons, kurās sfērās Tu esi pilnībā pakļauta?

5guns, kurā jomā Tu esi egoiste?

Es, protams,esmu uzskaitījusi tikai sliktās īpašības, viņam ir daudz labo arī - ļoti sargājošs, dāsns, labsirdīgs, strādīgs, gudrs, uzticams... Viņš daudz ko var dot, bet tajā pašā laikā daudz atņem. Vai labak būt ar kādu, kas ļauj visu un pats neko nedod pretī? Nezinu.

es esmu viņas papildinājums, tāpat, kā viņa - manējais

Seit nu man gribas teikt, ka neesmu nevienam papildinājums, ja pareizi sapratu. Es esmu es pati un otrs ir partneris, nevis kaut kāda neatņemama otra puse. Tāpēc negribas zaudēt visu brīvību un izgarot otrā, jo reti gan sanak, ka pāris ir kopā mūžīgi un mūžos...

Lūk, problēmas sakne:

Diemžēl tēvs daudz nav piedalījies audzināšanā, un, iespējams, tagad izbaudu tā sekas. Vienmēr esmu gribējusi blakus stipru vīrieti, bet tagad pati netieku galā

Tu viņā saskati tēvišķumu- stingrību, noteikumus, utt. un tos uztver kā mīlestību, gādību, rūpes, kas trūka bērnībā no tēva.
Kad sakārtosi attiecības ar tēvu (izrunāsies), tad mīlestība pret šo despotu pagaisīs un ieraudzīsi viņā to pašu, ko mēs- cosmo meitenes.

Iespējams izvēlējos nepareizo apzīmējumu, ne nu gluži pakļauta, bet drīzāk atkarīga... Piem., finanses. Es ar tām vnk nenodarbojos - nemaksāju nekādus rēķinus, neskaitu naudu kā tādu, neveidoju iekrājumus, neņemu kredītus uz sava vārda, nekontrolēju šo sfēru un nerūpējos par to vispār utt. To visu dara vīrs. Es tik tērēju un pērku ko man vajag, naudu, cik vajag, tik prasu vai man vnk iedod, vai arī iepērkoties salieku visu ko gribu iepirkuma grozā un vīrs apmaksā. Teiksim tā, ja palieku bez vīra - nav ne jausmas kā pat telefona rēķinu apmaksāt...:-P

Jacky,
Pēc mana dzīvesbiiedra uzskatiem, es eamu egoiste, kad vēlos, lai viņš laicīgi izdara kaut kādas konkrētas lietas, vai arī atrod risinājumu kaut kādam jautājumam, nevis atbild man :"izdomās", es esmu egoiste, tad kad es paliekudusmīga viņa neuzņēmības vai neizlēmības dēļ, jo redzi...es gribot lai tiek pieņemts kaut kāds lēmums, betes negribot pati pieņemt to lēmumu. (jā, es negribu, jo man negribās būt tai sievietei, kas vienmēr visu dara un atrisina pati, ja jau es visu daru pati, tad tādu vīrieti mmman nevajag). Es esmu diezgan spēcīga rakstura, bet es negribu būt tā, kas mājās pieņem visus lēmumus, kas ir vienīgā, kas piepūlas uz kaut ko un, kas visu uzņemās un risina.


Kaut kā tā...skaidrojums visai abstrakts, bet domāju, ka daudzas sapratīs domu.

5guns - es tevi varētu citēt savā vārdā. Man ir tieši tāpat.
Ilgi domāju, ko pie šīs tēmas rakstīt, kāds ir mans viedoklis. Par drēbju pirkšanu - nu tas ir galīgi garām, nopirkt kleitu, kas pašai nepatīk tikai tāpēc, ka vīrietis licis...Crazy! Par nepunktualitāti - šis ir lielākais manu attiecību strīda avots. Es neciešu divas lietas, kavēt un gaidīt. Vīrs pulksteņmācību nav apguvis un viņa "būšu pēc 10 minūtēm" nozīmē tiešām 10 minūtes, pusstundu vai 2 stundas. NE-CIE-ŠU! Esmu autoritāra, lai tā būtu. Par atvaļinājumiem - man liekas tikai pašsaprotami saskaņot atvaļinājuma laiku ar savu otro pusi, jo atpūsties es jau bez viņa neatpūtīšos. Par ģimenes veidošanu - te ir lielākās auzas. Ja viens grib uzreiz un tagad, bet otrs grib nogaidīt, tad te nav risinājuma. Taisnība ir abiem. Nav godīgi likt vīrietim gaidīt, bet nav godīgi sievieti piespiest uz ģimeni tad, kad viņa vēl tam nav nobriedusi. Te ir viens risinājums, ir jāmeklē partneri ar tādām pašām vēlmēm.
Vispār mēs kaut kā vienmēr nonākam pie kompromisiem un nav tā, ka vīram vai man kategoriski jāpiekāpjas. Ir lietas, kur vīrs atstāj lēmumu pilnīgi manā ziņā, piemēram, kādā krāsā es virtuves sienas gribu krāsot vai kādu grīdas seguma rakstu izvēlēties. Bet es vienalga apspriedīšos ar vīru, vai arī viņam patīk. Tāpat vīrs skrien prasīt manu viedokli mašīnas jautājumā. Viņš pērk jaunus lukturus, atrod, izvēlās, bet pirms pirkšanas tomēr pajautā, vai man arī patīk. Vienīgais, kur vīrs piecērt kāju un pasaka "Aizliedzu!", ir mani mati - nedrīkstu nogriest vai krasi pārkrāsot. Es pagaidām neprotestēju. Laikam mūsu ģimenē neviens nav zem otra tupeles.

Ir starpība starp vāju un kontrolējamu vīrieti un tādu tipiņu jeb control freak kā Tu apraksti. Manuprāt, tādām attiecībām nav nākotnes, jo ilgtermiņā nevar dzīvot tādā pakļautībā. Varbūt tas strādā ģimenēs, kur jau no bērnībaa strikti ierādītas vīrieša/sievietes lomas, bet ne citādi. Ja Tevi apmierinātu šāds modelis, tad jau tēmu netaisītu.

Izklausās, ka nevis baidies sevi pazaudēt attiecībās, bet jau sen esi zaudējusi :( Nav tas normāli, piekrītu jau iepriekšējām komentētājām. Viņš ir atklājis, ka esi emocionāli viegli ietekmējama, vājāka un diemžēl to izmanto, lai pakļautu. Ar vīrišķību tur nav nekāda sakara. Vīrišķība manā uztverē ir pavisam kas cits - sākot jau ar to ka elementāri respektē otrās puses vēlmes, uzticas.
Ir arī man tādas paziņas, kas ļoti uztraucas, ko teiks viņu draugi, ka tik par vēlu neatnāks no mūsu meiteņu randiņošanas (runa burtiski par pusstundu), vai nebūs par īsu kleita un mati utt. Katrai sevi cienošai sievietei vispār būtu jābūt savai gaumei un pašai jāzina, kas viņai piestāv, jāietur savs stils jau no paša sākuma un nebūtu jāpakļajas tādiem "šito kleitu tu vilksi, šito - ne". Tas ir tik pašsaprotams sīkums, par ko vispār nebūtu jāatgādina.

Vienīgais, kur vīrs piecērt kāju un pasaka "Aizliedzu!", ir mani mati - nedrīkstu nogriest vai krasi pārkrāsot.

mans draugs arī pieskata manus matus un to, ko konkrēti es darīšu pie frizieres, ja esmu pierakstījusies :D nesaprotu, kas tiem vīriešiem par māniju uz matiem... (t)

nesaprotu, kas tiem vīriešiem par māniju uz matiem...

Šito fetišu vairāk tupeļvecis varētu pakomentēt:-D Manējam patīk, kā tie krīt pāri pleciem, kā plīvo vējā, patīk apvīt ap roku, tad pavilkt manu galvu un iedot buču. Viņš regulāri izjauc manas copītes(e)

Lollipop♡ - nu manam draugam arī patīk pinķerēties pa maniem matiem, bet esmu viņu pierunājusi un pieradinājusi pie domas, ka gribu nogriezt īsus uz rudeni :D viņš pat piekrita beigās, lai gan sākumā baigi protestēja :-D nezinu ar ko vēl tas viss beigsies...

gribu nogriezt īsus uz rudeni

Viena paziņa nogrieza matus līdz ausīm. Manējais paskatījās un nošņāca "Ij nedomā!":-D

Lollipop♡ - vaaau, nē, tik īsus nē...gribu kaut ko karē/bobveidīgu līdz pleciem :-D tas jau būs pietiekami īss gan priekš drauga, gan priekš manis, lai būtu ko nopūlēties ar ieveidošanām :-D

Manējais paskatījās un nošņāca "Ij nedomā!"

:D :D labs :D

lieli + tikko paustajām meiteņu pieredzēm.

Tu viņā saskati tēvišķumu- stingrību, noteikumus, utt.

Tieši to man šīs attiecības atgādina. Arī mūsu attiecībās ir bijis no vīra kāds stingrāks izteikums prasības formā, uz ko man automātiski bija atbilde, ka neesmu viņam nekāda mazgadīgā meita!

Ir arī man tādas paziņas, kas ļoti uztraucas, ko teiks viņu draugi, ka tik par vēlu neatnāks no mūsu meiteņu randiņošanas (runa burtiski par pusstundu)

Es sākumā arī pukstēju un šokējos, kad vīrs par to pērās un draugu priekšā likās - nu kā tu tā vari mani iegrožot?? Vismaz savā gadījumā viņš paskaidroja, ka ne jau faktā kā tādā ir viņa nepatika, ka aizkavējos, bet, ka uzreiz uztraucas, vai nav nekas ar mani noticis (sevišķi, ja tā ir nakts). Ja vēl nepaceļu tad telefonu... uiiii :D

Abi dzīvojam saticīgi un neesam egoisti, un tavu situāciju es nesaprotu (e) (t)

Ak šī matu tēma... Manējam tas pats, visu laiku dīcu, ka gribu nogriezt karē, nu nē un nē! Tapēc tagad pa kluso ik pa laikam eju pie friziera un samazinu to garumu. Pārsvarā jau nepamana, bet nu... :D

Tapēc tagad pa kluso ik pa laikam eju pie friziera un samazinu to garumu. Pārsvarā jau nepamana, bet nu...

bāc, tik viltīgs plāns :D sasmējos :D visu cieņu, GOLDEN

Aha, jo ja griež pa mazam gabaliņam, nevar jau tā pamanīt! Kaut kad vienreiz kaut ko ieskatījās, bet tā arī nesaprata, domāja, ka vnk kkā krīt nepareizi :D Tā nu hitrīšu līdz paliks pavisam īsi, ha ha :D