Neplānoti stāvoklī

Ja esat pieauguši cilvēki, tad nu neko darīt - kā ir, tā ir! Gan jau notiek viss tā, kā tam jānotiek!

Esmu bijusi abās pusēs - gan maziņa būdama, gan tagad pieaugusi....

popinsa, es domāju,ka Tu nenožēlosi,ja laidīsi pasaulē bērniņu,lai vai kā būs.Ar visu var tikt galā. :)

es tavaa vietaa loti izveerteetu, tas tomeer nav taapat kaa ieviest suni. Svariigi vai ir labs darbs, ar labu algu. vai, ja puisis pazudiis, buus kaads kas tevi atbalsts moraali, gan materiaali,ja buus vajadziiba. vispaar es nepaljautos uz puisi shajaa gadijumaa, dzemdeetu beernu tikai tad,ja buutu pilniigi drosha,ka arii viena tikshu galaa

Dievs deva tev dāvanu , nejau izvēli.
pēc tam var visādi gadīties... (l)

es tavaa vietaa loti izveerteetu, tas tomeer nav taapat kaa ieviest suni. Svariigi vai ir labs darbs, ar labu algu. vai, ja puisis pazudiis, buus kaads kas tevi atbalsts moraali, gan materiaali,ja buus vajadziiba. vispaar es nepaljautos uz puisi shajaa gadijumaa, dzemdeetu beernu tikai tad,ja buutu pilniigi drosha,ka arii viena tikshu galaa

+1

Draugam būs 9 mēneši pieņemt domu, ka kļūs par tēvu, bet tev-izlemt, vai gribēsi bērnu audzināt viena vai ar draugu. Bērns nav nekāds pasaules gals. Ar visu tiksi galā.

Esam pieauguši, man 27, viņam 32.

Jā, es pati esmu neplānots bērns, iedomājos, ja mani vecāki būtu izlēmuši pret mani.

Ar prātu saprotu, ka galā tikšu, pat ja draugs izdomās "aiztīties", lai gan saka, ka bērns nav iemesls, lai nozustu, kā esot, tā esot. Ko nu vairs.
Kad ieminējos, par abortu, jo tiešām esmu apjukusi, viņš teica, ka tas ir sievietes lēmums, bet neko neuzspieda.

Ir man gan draugi, gan vecāki un vecvecāki, būs kas palīdzēs. Vienkārši esmu tik apjukusi. Pieaugusi sieviete, bet prātā putra kā 16 gadniecei.

Dievs deva tev dāvanu , nejau izvēli.
pēc tam var visādi gadīties...

Dieviņš naudiņu arī iedos? Sievietei IR izvēle.

Ja vīrietim tu esi svarīga un viņš ar tevi jau savā prātā saista kopīgu nākotni, tad viņu nevajadzētu uztraukt bērniņa fakts. Savas attiecības tu vari pati novērtēt kādas tās ir, un ko no viņa vari gaidīt.

27 un 32 gados gan būtu muļķīgi domāt par abortu....

Interesants tas tavs draugs. Ne par, ne pret. 32.gadi. (t)

es tavaa vietaa loti izveerteetu, tas tomeer nav taapat kaa ieviest suni. Svariigi vai ir labs darbs, ar labu algu. vai, ja puisis pazudiis, buus kaads kas tevi atbalsts moraali, gan materiaali,ja buus vajadziiba. vispaar es nepaljautos uz puisi shajaa gadijumaa, dzemdeetu beernu tikai tad,ja buutu pilniigi drosha,ka arii viena tikshu galaa

Kā Tu par kaut ko vari būt pilnīgi droša? Viss taču var izmainīties dienas laikā. Un, ja tagad, kad bērns piedzimst, vari tikt galā, var gadīties, ka pēc laika situācija mainās un galā vairs netiec. Un pēc tam jau bērnu vairs atpakaļ neatdosi.

Es paliku staavoklii tieshi taapat - neplaanoti ar tableteem, kas aciimredzot nedarbojaas kaa naakas. Vieniigaa atshkjiriiba - es tad jau biju preceejusies un vairaak vai mazaak stabila dziivee. Beernu negribeeju ne es, ne viirs. Ja buutu palikusi staavoklii citaadi, neizsargaajoties vai izsargaajoties neruupiigi, iespeejams, nebuutu beernu patureejusi. Tachu man shkjita, ka ja pat ar tik saliidzinoshi droshu metodi kaa OK tomeer esmu palikusi staavoklii, taatad tas kaut ko noziimee, taatad shim beernam tieshaam ir jaabuut. Nonozheeloju, prieks redzeet, kaa vinjsh aug un attiistaas par inteligjentu cilveeku.

Pirmkaart tev pashai ir jaaizlemj vai tu veelies sho beernu, jo gruutnieciibai un visaam paareejaam lietaam cauri buus jaaiet tieshi tev. Aborts nav muljkjiigs leemums nekaadaa vecumaa.

Tu labāk zini savu vīrieti, bet pēc teksta gan šķiet, ka viņš nav līdz galam priecīgs...
Es šādā situācija izlemtu par sevi. Ja varu uzturēt bērniņu, ja varēšu viņu "nest" arī viena, tad, protams, ka paturētu...
Ja vīrietis gribēs aiziet, tad aizies! Vienalga - būs Tev bērns, vai nebūs! :)

Man pazīstamai meitene gadījās līdzīgi tikai viņa studēja un nekur nestrādāja. Ar puisi ar tikai neilgu laiku satikās. Bet nu bērniņš piedzima, viņa audzina bērnu un draugs strādā, pelna. Un pati saka, ka ja jau viņa tika galā, tad jebkurš to var :D

Tak jāatcerās, ka arī bērna tēvs noteikti ir apmulsis - pats viņš gan jau ar nesaprot, vai priecāties vai nē, ko darīt un ko nē, un tas ir pilnīgi normāli! Grūtniecība ir viens, bet kad piedzimst, tu ieraugi un turi, un auklē - pavisam kas cits!

Ņemot vērā sievietes reproduktīvo vecumu, tev 27 gadu vecumā vispār nevajadzētu domāt par abortu, ja tavos nākotnes plānos ietilpst bērni. Pēc tam visādi var gadīties un sievietes pēc 40 bieži ļoti pārdzīvo, ka nevar vairs būt mammas.

Nu šoreiz es arīi domāju, ka ir normāls vecums, lai vismaz pati izlmetu mazo paturēt, kaut būsi varbūt vēlāk viena (nesaku, ka tā būs), bet nedomāju, ka vēlāk nožēlosi.

Un negaidītas šādas ziņas, protams, ka rada apjukumu, bet tev vēl laiks ir padomāt mierīgi. ;)

Viņam jau ir viens bērns, 2.klasnieks. Ar savu sievu izsķīrās pirms pāris gadiem.
Ar viņa bērnu es satieku labi, pie mums viņam ir sava istaba un suns ar ko spēlēties.

Domāju, ka, ja es pati būtu pārliecināta, arī viņam būtu kaut kāda nostāja, bet tagad, tāpat kā es- pa vidu.

ctn bērns tā ir Dāvana, ir sievietes kurām ir viegli kļūt par māmiņām, bet ir sievietes kurām dzīve uz visiem laikiem atņem šo iespēju. Nevēlos strīdēties, bet man ir 3 sievietes pazīstamas, kas nekad dzīvē vairs nevar kļūt par māmiņām savu jaunības kļūdu dēļ un neārstēto problēmu dēļ, viena ir paņēmusi adopcijā mazulīti, bet tas nav un nekad nebūs tas. Visas ļoti pārdzīvo, jo iznēsāt pašai savu mazulīti ir pilnīgi citādi, kā adoptēt bērniņu kura vecāki bieži vien ir bomži, nākuši no nelabvēlīgiem apstākļiem, narkotikas un alkohols un bērnu namu traumām, kas bieži atstāj sekas nākotnē.