Cukurvāvere , nē! Viņu tēvs īrē māju (strādā citā pilsētā, atbrauc pāris reizes pusgadā , tagad biežāk,jo jāpārvācas mums visiem drīz uz mazāku māju,daudz darbu sakarā ar to utt.) Vēl te dzīvo brālis (drauga māsai ar viņu attiecības labas, jo viņš viņai izpalīdz baigi, manējais teica,ka nedancos pēc viņas stabules) . Mēs visi maksājam tēvam īri, izņemot māsu, jo viņa nestrādā savos 22 gados, pēdējo reizi bija darbs pirms kādiem trīs gadiem uz 2 mēnešiem, pēc tam apnika un vienkārši negāja uz darbu. Tēvs viņai sūta naudu, viņa sēž mājās, citreiz izsūc grīdas, mājas priekšā nopļauj mazu pleķīti zāles un principā tas arī viss. Izskatās,ka tēvam tā kā pofigs ieslēdzies, it kā saprotu viņu - daudz darba, strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, viņš jau neredz ,kā viņa uzvedas. :(
Krājam ar draugu naudiņu,lai nopirktu savu māju kredītā, izskatās ,ka kādus sešus mēnešus jāpaciešas vēl , bet šitā spriedze mani beidz nost. Man ,goda vārds, sirds sāp jau no stresiem. Vēl arī tas,ka mums ar draugu ir suņuks , un tā māsa (lasīt- losene :D )citreiz pat ir par slinku suņuku izņemt no aplociņa un iznest dārzā . Nu skumji. Izskatās,ka ar to cīnīties vairs nevar. :/