Subkultūras

Par gotu subkultūru domāju tikai to labāko. Protams, atkarīgs vairāk ne tik daudz no subkultūras kopumā, kā drīzāk no konkrētiem cilvēkiem, jo visur ir dažādi ļaudis. Gan tādi, kam gribas tikai izcelties, gan tādi, kas ar visu sirdi "pieder" (dīvaini skan) konkrētai subkultūrai. Pirms dažiem gadiem ģērbos izteikti gotiskā stilā, tagad daudz kas ir mainījies manā izskatā. Pēc dažiem maniem apģērba gabaliem spriežot, pat nevarētu iedomāties, ka mani varētu saistīt gotiskā subkultūra :-D Bet ir arī saglabājušies daži apģērba gabali no "vecajiem laikiem", ko mēdzu uzvilkt. Tas, ko vienmēr apbrīnošu, ir mērens gotiskais meikaps. Nu, skaisti, skaisti! :-) Pēc mūzikas gaumes šobrīd esmu īsts sajaukums. Blakus gotiskajai mūzikai manām ausīm tīk šad tad nostādīt arī metālu, kā arī šo to no citiem žanriem.

Par pārējo komentēt nav laika, bet man nekad šo visu gadu laikā tā arī nav bijis skaidrs, kas ir gotiskā/gotiskā stila mūzika..? :D

Pati gan nestiloju, bet baigi patīk steampunk stiliņš un mūzika ar lai gan daudz tāda nav :)

Starp citu, nesen aizdomājos tieši par tēmu, ka šobrīd arvien mazāk uz ielām mana dažādu subkultūru pārstāvjus. Agrāk, kad pati mēdzu tērpties apģērbos ar ķēdēm, spaikiem u.c. atribūtiem un pieskaitīt sevi pie metālistiem, likās, ka apkārt ir daudz vairāk dažādu subkultūru pārstāvju: emo, panku, arī gotu.
Kopumā piekrītu viedoklim, ka ir divu veidu subkultūru pārstāvji. Tādi, kas izvēlas konkrēto stilu un izturēšanās veidu tik vien, lai izceltos (un pēc tam pažēlotos, ka visi uz viņiem skatās un nesaprot), un ir cilvēki, kas ir tiešām ir kādas subkultūras pārstāvji ne tikai ar raksturīgo apģērbu vai mūzikas stilu. Parasti šādi cilvēki arī nepozicionē sevi tik skaļi lūk, esmu metālists vai gots vai panks. Viņi vienkārši savā nodabā ģērbjas tā, kā viņiem patīk, jūtas ērti un visādi citādi ir ļoti normāli sabiedrības locekļi, un pret šādiem cilvēkiem izturos tāpat, kā pret jebkuru citu.

Pamatskolā sāku klausīties bleķi, iet uz koncertiem un pagaršoju alu,bija draugs, riktīgs rokeris(spēlēja grupā), kopā lasījām sakarīgas grāmatas un apspriedām. Sapratu, ka pēc temperamenta melnas drēbes galīgi nepiestāv un vidusskolā speciāli izskatījos pēc "pelēkās peles", lai prātiņā sekli vienaudži nepievērstu uzmanību. :D toties vakaros un naktī lasīju aukstā kara apokalipses scenārijus, ar puišiem līdu uz jumtiem un bunkuros, apmeklēju izstādes, kas stereotipiskiem cilvēkiem vairāk izsauktu riebumu nekā estētisku baudījumu. Saglabāju sev šos te "tumšos" prieciņus vēl līdz šai dienai. Ja kādreiz gribas iedzert un atcerēties "subkultūras priekus", tad noteikti eju uz Ļeņingradu, kur sirsniņu priecē latviešu panku mūzika. (l)

Stiliņš ir tas, kas sniedz papildus emocionālo vai fizisko komfortu. Cilvēks iekšēji "neiziet no rāmjiem", ja uzvelk kaut ko spilgtu. Cilvēks iziet no rāmjiem, kad mācās kaut ko jaunu, iziet no savas komforta zonas. Man patīk daudzas subkultūru šmotkas un aksesuāri, bet neiekļaujos vienā stilā. Lai ģērbtos noteiktā stilā, tam ir vajadzīgs ziedot daudz laika - klīst pa veikaliem cerībā kaut ko atrast vai pasūtīt no ārzemēm vai pašam kaut ko izgatavot. Man tāda laika nav, tāpēc uz ielas mēdzu iziet rozā krekliņā ar zaķīšiem, kerzām, lillā biksēm un pārgājienu mugursomu, klausoties ambient/chill. Un tad aplaužās cilvēki, kas grib teikt - "ha,metāliste". :-D]


Var izskatīties kā astoņdesmito gadu panks arī gados, kā rakstniece Sofi Oksanena, kura nav nekāda jauniņa dāmīte. Apzināti vai neapzināti, tēls piestāv rakstības stilam - krāšņi,tieši,atmiņā paliekoši. (l)



Un vispār, vajag lai maksimāli daudz jauniešu un pieaugušo ģērbtos tā, kā sirsniņa kāro. Savādāk pussprāgušās padomju laiku pendžas nesaprot, kurā valstī un gadsimtā dzīvo. :-D

Galu galā par cilvēka iekšējo pasauli vislabāk liecina dzīves laikā noturīgās intereses un paveiktais. Izskats ir tikai maska, $ un garastāvokļa jautājums.

Melna krāsa tiešām nenozīmē neko metālisku uzreiz. Šis apgalvojusm ir absurds. :D

Es arī lielākoties ģērbjos melnā, bet esmu pieskaitāma pie parastā stila vai tad drīzāk cacas kā metāla. :D

Vispirms tad vakag saprast kaut ko vairāk un tad tēlot.

Un uzskatu, ka ja ir tad tiešām ir līdz galam, ne kaut kāda muļķošanās un pat stila nesaprašana, jo tas skaitās kruti, ka atšķiras.

Tikai man alternatīvajam stilam nepatīk tas, ka līdzi nāk kaut kāds depresīvums. Nu vismaz cik nācies saskarties, tad tie cilvēki ir mūžam neapmierināti un viss viņiem slikti, pat necenšas neko labot. Bet nu tādiem nav jābūt, jo esmu arī ļoti atšķirīgus cilvēkus satikusi, kuri ļoti interesanti un pat pozitīvi noskaņoti.

Man patīk un nav nekādu iebildumu, ja tā subkultūra iever tikai vizuālo noformējumu, nevis izraisa visādus atšķirīgo subkultūru kariņus un popularizē vandālismu...
Skolas laikā bija populāri visi šie stili, sākot ar cacām, reperiem, emo utt un beidzot ar atstumtajiem melnā ģērbtajiem indivīdiem...pati neesmu piederējusi pie subkultūras ;-)
Un, manuprāt, mūsdienās jau sāk izzust visa šī stilu dažādība...jo vai nu tas ir aktuāli tīņiem un pārejoši vai arī tiešām vēl ir cilvēki, kuri visu dzīvi ir uzticīgi vienai subkultūrai un tam nav nekāda sakara ar to, kas ir stilīgi.

Man ļoti nepatīk. Izskatās briesmīgi. Bet kāda gan starpība, kas man nepatīk, ja viņiem patīk? Lai katrs dara tā, kā viņš grib!

Līdz šim man lieliski ir izdevies klausīties to mūziku neatkarīgi no tā, kas man mugurā.

Es arī atceros.. pusaudžu gados sāka patikt smagāka mūzika, arī ģērbšanās stils tika pieskaņots :D
Tomēr ar laiku sāku neitrālāk ģērbties.. tas jau nenozīmē, ka mūzika vairs nepatīk :)
Nav jau tā, ka sasniedzot noteiktu vecumu strikti tiek pārvilkta strīpa naglām rotaslietās.. tomēr ar laiku tas ārišķīgums noplok.. :)

Man tagad patīk piedauzīgas kleitiņas, nepieklājīgi īsi svārciņi.. tomēr ar šiem apģērba gabaliem laiku pavadu mājoklī..
Cilvēkos sevis labad tā nestaigāju.. :D :D

Bet katram ir savs skatījums un vēlmes... panki un goti ielās man netraucē :D