Subkultūras

Patīk, ka cilvēki, kuri grib būt atšķirīgi, kuriem patīk kāds no šiem stiliem, nebaidās un arī izskatās tā, kā vēlas izskatīties.

Tēmās par subkultūrām parasti tiek minēts tas, ka šie cilvēki grib atšķirties no pelēkās masas. Manuprāt, tas nav pareizais iemesls, lai pārstāvētu kādu subkultūru. Uz tādu cilvēku, kas ģērbjas kā gots vai panks tikai tāpēc, ka uzskata, ka ir pārāk oriģināls un foršs uz citu, parasto cilvēku fona, es skatītos šķībi, jo tāds cilvēks vienu dienu var būt gots, otru dienu lolita. Viņš nepieder pie subkultūras, bet pie izlecējiem. Es atbalstu tos cilvēkus, kuri ģērbjas kaut kādās subkultūrās tāpēc, ka viņiem tā vnk patīk, nevis tāpēc, ka viņi grib atšķirties no citiem.

Kopumā man gan vienalga, kā katrs ģērbjas savā brīvajā laikā. Varbūt uz tādu lolitu kā bildē paskatītos savādi, jo nekad dzīvē uz ielas tādu neesmu redzējusi.

*ikdienā brīvajā laikā

Esmu diezgan pārliecināta, ka liela daļa subkultūru (nerunāju šobrīd par tīņiem, bet pieaugušiem cilvēkiem), savā stilā jūtās visērtāk un neģērbjas tā, lai izlektu uz kāda fona, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir stils, kas visvairāk piestāv un emocionāli ērtāks.
Manā uztverē šis

lai novelk savas jokainās drēbes un nomazgā make up/frizūru, uzvelk drēbes "kā citiem"

sajūtu līmenī izsauc ko līdzīgu, kā meitenei, kura visu dzīvi staigājusi kedās un ērtā apģērbā, uzvilkt mini-kleitu, uzlikt uz augstajām špiļku kurpēm un palaist pa mēli..

P.S. Latvijā tādus cilvēkus kā bildēs visticamāk uz ielām neredzēsi (it īpaši to goti ar lielo kleitu un rozā lolitu, kas bildēs), tas vairāk ir populāri tādās valstīs kā Japāna utt., kur citiem ir vienalga kā tu ģērbies un neskatīsies uz tevi ar šķību sejas izteiksmi.

*Japāna, Zviedrija...

Piekrītu Inky.

palomare, es laikam neuzrakstīju pārāk sīki savas domas, bet mana galvenā doma bija, ka man patīk, ka cilvēki, kuriem patīk konkrētais stils(patīk, jo patīk kopumā un nopietni, nevis patīk, jo vnk grib papozēt un šodien grib būt gots, rīt panks, parīt emo, aizparīt caca), arī nebaidās un ģērbjas tajā, nedomājot par to, ko par viņiem aiz muguras purpinās kkādi apkārtējie. Viņiem patīk, viņi šo stilu izjūt kā savu un tajā ģērbjas.
Teiksim - meitenei patīk gotu stils un viņa tā arī ģērbjas visu laiku, nebaidoties atšķirties(ģērbjas, jo patīk šis stils, nevis ģērbjas tikai ar mērķi, lai atšķirtos no citiem). Tāpat gribot negribot - ja viņa ģērbjas šajā stilā, viņa izskatās atšķirīgi.

Mani ļoti saista gotu stils. Ģērbjos ļoti dažādi, bet ik pa laikam manā garderobē parādās kāds apģērba gabals vai aksesuārs no šī stila. Vidusskolas laikā aizrāvos ar spaikiem, miroņgalvām, krustiem, klausījos gandrīz tikai metālu. Darīju to visu tiešām tāpēc, ka patika, nevis, lai izceltos.

Apfelsaft, par atšķirību ir jāmaksā. Vairums sabiedrības locekļu ignorē atšķirīgos pat ja viniem tas ar pieņemami, tomēr vienmer uzrodas kāds kurš savu nepatiku izrādīs, reizēm pat tada situacija var izvērsties bīstama. Zinu gadījumus kad cilvēki tiek piekauti tāpēc ka ģērbjas savādāk, sievietei tas ir jo sevišķi sāpīgi.
Protams daļai tas nāk dabiski, tāds kā dvēseles iekšējais stāvoklis kad ģērbties tieši tā ir nepieciesams un tam lidzi ari nāk uzmanība kas nereti ir negatīva. Un daļa no šīs uzmanības ķer kaifu vaimanādami un žēlosimies kādi vini ir nabadziņi kurus tupā sabiedrība nesaprot. Sabiedrība ir nevis tupa, bet konservativa, visas sabiedrības ir konservatīvas, kāda vairak, kada mazāk. Tupi ir šie vaimanājošie alternatīvisti. Pats labi saproti, ka esi kaut kada ziņā atšķirīgs, ko tad Tu vaimanā par pieversto uzmanību ? Atšķirīgs vairs nav atšķirīgs ja tam nepievērs uzmanību.

Mani laikam varētu pieskaitīt pie metālistu subkultūras, kā te saka. Savos 25 gan ādas biksēs nestaigāju un citus atribūtus arī nelietoju. Tikai uz attiecīgiem pasākumiem mēdzu savus "armijas"zābakus uzvilkt. Lielākā daļa mana apģērba ir melnā krāsā, ikdienā staigāju "ērti"- bezpapēžu zābaki, botveidīgie apavi, sandales. Kad ir apģērbs ar garām piedurknēm( jo ir tetovējumi), izskatos pēc "parastā" cilvēka.

Mamma jau gan prasa, kad pāriešu uz sievišķīgāku stilu(papēžu apavi un citi brīnumi), bet vai tad tas ietekmē manu personību? Kaut gan, ja redzu uz ielas meiču galīgi izļurkātos UGG pakaļdarinājumos, viedoklis par viņu man jau ir :D

Vairums sabiedrības locekļu ignorē atšķirīgos pat ja viniem tas ar pieņemami, tomēr vienmer uzrodas kāds kurš savu nepatiku izrādīs, reizēm pat tada situacija var izvērsties bīstama. Zinu gadījumus kad cilvēki tiek piekauti tāpēc ka ģērbjas savādāk, sievietei tas ir jo sevišķi sāpīgi.

Nu tāpēc jau arī es saku, ka Latvijā tas nav tik populāri kā, piem., Japānā, kur šādus cilvēkus neuzskata par dīvaiņiem.

Uzskatu, ka nav forši pazemot metālistus/pankus/gotus... tajā pat laikā arī viņiem derētu atcerēties, ka izsmiet cacas un piezemētāk ģērbtos cilvēkus nav nekāds labais tonis.. :)

Pamanīju viedokļus, ka pienāk konkrēts vecuma posms, kad ģērbties savā izvēlētajā stilā var sākt šķist jocīgi.
Manuprāt, ar pieaugšanu tam nav nekāda sakara. Ir cilvēki, kuri gluži vienkārši ir tajā visā iekšā tik ļoti, ka neskatās uz savu gadu skaitu, ja runa iet par ārējo tēlu. Protams, es nekādā ziņā nemēģinu mainīt viedokli tiem cilvēkiem, kuriem tas ir tieši tāds.
Kā jau minēju savā iepriekšējā komentārā, šobrīd esmu 25 gadus veca, bet stils joprojām saglabājies tas pats. Protams, ja savos 16 varēju atļauties staigāt ar saspraužamajām adatām ausīs un saplēstām zeķubiksēm, tad tagad izvēlēšos citus atribūtus. Man, tāpat kā Inky, garderobē saglabājušies gandrīz tikai melnas krāsas apģērbi, kurus veiksmīgi sakombinēju kopā ar stilam raksturīgākiem aksesuāriem (gredzeni, auskari, kaklarotas u.c.), taču nekad neesmu pat iedomājusies par to, ka nonākot zināmā vecuma posmā man pēkšņi vajadzētu kardināli mainīt savu izskatu un no mežģīņu kleitas pārģērbties lietišķā kostīmā tikai tāpēc, lai savā vecumā neizskatītos smieklīga. Tepat Latvijā ir zināmi mūziķi (piemēram, panks Inokentijs Mārpls, rokeris Ainārs Virga), kurš savos gados joprojām uzticīgi savam stilam un šos vīrus neredzēt uzvalkos tikai tāpēc, ka viņiem vairs nav 20. Manuprāt, ārzemēs šī tendence - līdz vecumam saglabāt savu personīgo stilu - ir raksturīgāka, tāpēc Latvijā cilvēki pie tā vēl nav tik ļoti pieraduši, uzskatot, ka nokļūstot zonā 30+ cilvēkam jāmaina savs ģērbšanās stils tikai tāpēc, lai neizskatītos dīvains vai nepieaudzis. Tas, protams, kā au minēju, tikai mans viedoklis. :)

Man ļoti patīk vispār koši un droši cilvēki. Pati citriez arī eksperimentēju ar stiliem. Bet, nu, vistālāk man laikam no šiem minētajiem ir goti, jo tas kaut kā galīgi nav mans, kaut gan bālā āda jau it kā kā reize tam radīta. :D

Piederu pie metālistu stila. ģērbjos melnā jau no 12 gadiem (šobrīd 18). Bet tā nav plika pozēšana, man dzīvē gājis tiešām smagi, esmu daudz ko nepatīkamu piedzīvojusi un manī ir ļoti daudz negatīvo emociju un klausoties metālu, es jūtu, ka negatīvās emocijas atstāj ķermeni. Tās ir kā sava veida zāles priekš manis. Es daudz lasu un uzskatu, ka šis stils ir mans īstais un no tā nešķiršos, jo tā ir mana dzīve un pasaules uztvere. :-P

Par citiem stiliem kā Anime, goth, punk ne sevišķi interesējos, bet šie cilvēki t.i. alternatīvie vienmēr būs augstākā līmenī. 8-)

(šobrīd 18-)

Šobrīd 18 :-D

Darkwomanxx, no Tevis rakstītā sanāk, ka man tikai jāsaģērbjas melnās drēbēs un woalla - mans augstais līmenis ir klāt? Līdz šim man lieliski ir izdevies klausīties to mūziku neatkarīgi no tā, kas man mugurā.
Augstāks līmenis ir tam, kurš sajēdz, ka ne jau lupatiņās un mūzikā tas līmenis ir.

Pie kam, pirms nolamāt sevi par metālisti, paskaties vismaz netā, ko viņi velk mugurā. Ar melnu apsēsti viņi nav. Tāpat tie cilvēki prot priecāties un mūziku klausās, jo viņiem tā patīk, nevis, lai ārstētu putnus galvā.

18. gados 90% jauniešu uzskata sevi par šausmīgi pieredzējušiem, jo ir saskārušies ar kāda tuva cilvēka nāvi, vardarbību, pirmo nelaimīgo mīlestību, alkoholismu un nabadzību, kura vairumā gadījumu tomēr nozīmē firmīgu drēbīšu neesamību, nevis tukšu ledusskapi divas nedēļas no vietas. Tāpēc pačukstēšu priekšā - tas, kas Tevi sagaida nākotnē, būs daudz trakāk. Bail domāt, kā Tu ar to galā tiksi, ja jau tagad vienīgais uz ko spēj celt savu pašapziņu ir populistiskas frāzītes. Paskaties uz Inky, pamācoes no viņas. Tur ir līmenis, Tev vēl daudz jāaug. Viņai tas ir galvā, nevis drēbēs.

Kopumā, man visādas subkultūras nekad nav traucējušas. Pati vienu laiciņu ar metālistiem patusējos, vēlāk ar kaut kādu vēja brāļu pasugu. Vecumam tajās lietās nozīmes nav, grūti gan iedomāties augšā attēloto Lolitu pēc 50 gadiem, taču, ja viņa pati tā jutīsies laimīga, bet lai taču ir :) Taču tiem eksemplāriem, kas uzskata, ka ir labāki, augstāki un īpašāki, tikai tāpēc, ka ģērbjas neparasti, tādiem man tāpat, kā Vatsons teica - nomazgāt to grimmu, novilkt tās lupatiņas un pajautāt, vai tas bija viss, uz ko tā augstība ir spējīga? Tādi izlecēji ir jebkurā subkultūrā. Tieši dēļ tādiem arī samaitājas iespaids par visiem pārējiem.

Pusaudžu gados vienu brīdi biju kaut kāds pus gots. Bet mani vienmēr vairàk ir simpatizējuši hipiji. Ar tiem es spēju asociēties.

Pati kādu laiku biju emobērns. Tas bija vecumā, kad tā skaitījās stilīgi, tādēļ aprobežojos tikai ar ārieni, mūziku, bez vēnu griešanas un tādām lietām. :D tas arī viss.

Un nekā šķībi neskatos uz tiem, kas ģērbjas citādāk. Un piekritīšu šim.

Tēmās par subkultūrām parasti tiek minēts tas, ka šie cilvēki grib atšķirties no pelēkās masas. Manuprāt, tas nav pareizais iemesls, lai pārstāvētu kādu subkultūru. Uz tādu cilvēku, kas ģērbjas kā gots vai panks tikai tāpēc, ka uzskata, ka ir pārāk oriģināls un foršs uz citu, parasto cilvēku fona, es skatītos šķībi, jo tāds cilvēks vienu dienu var būt gots, otru dienu lolita. Viņš nepieder pie subkultūras, bet pie izlecējiem. Es atbalstu tos cilvēkus, kuri ģērbjas kaut kādās subkultūrās tāpēc, ka viņiem tā vnk patīk, nevis tāpēc, ka viņi grib atšķirties no citiem

.

Par citiem stiliem kā Anime, goth, punk ne sevišķi interesējos, bet šie cilvēki t.i. alternatīvie vienmēr būs augstākā līmenī.

WTF. :D :D nolaidies uz zemes.