Jau gadu strādāju lielā, starptautiskā, prestižā uzņēmumā.
Alga laba, bet mazāka nekā varētu teorētiski būt manā amatā (pati vainīga - saņēmu tik, cik sākumā prasīju).
Bet mans "iekšējais" klients uzņēmumā ir problemātisks. No labas situācijas uz sliktu viss var mainīties vienā mirklī. Kolektīvā un vadības līmenī tie ar kuriem saskaros parasti ir vai nu labi pret mani noskaņoti vai slikti, neitrālo ir maz :D Tie kuri noskaņoti negatīvi, man traucē ar savu prasīgumu :( Cīnos ar sevi, pati uzskatu, ka esmu izdarījusi diezgan daudz un laba darba. Bet kad aizgāju uz pāris nedēlām atvaļinājumā, kamēr manis nebija situācija pēkšņi pasliktinājās (savu lauciņu nevaru atstāt bez ievērības ne mirkli) un tagad vadība uzskata, ka man ir jāizstrādā žilbinošs attīstības plāns utt. Tas nekas, ka pati vadība un mani priekšgājēji nav 4 gadu laikā ne pirkstu pakustinājuši lai kaut kāda attīstība notiktu. Es par to skaļi pateicu tad saka, ka nav svarīgi, ka citi to nav varējuši, galvenais, ka man gan tas ir jāpaveic. Mans darbs īstenībā ir cīņa ar vējdzirnavām :D Ir tiešām interesanti, mīlu savu profesiju, bet tas nenormālais presings kas ir...Liek aizdomāties, ka es gribu ja ne vieglāku darbu, tad tādu, kur ir labāks psiholoģiskais klimats. Jā, ka iespējams, gribu pastrādāt valsts pārvaldē. Jo es par sevi skaidri zinu, ka strādāšu labi arī "maigākos" apstākļos, bet ņemot vērā, ka neesmu nekāda dižā karjeriste un tuvāko gadu griezumā man pietiek ar algu 800 eur, tad jā, gribas ko labāku. Rakstu šo visu pieredzes apmaiņai un pie reizes konkrēti jautājumi:
1) Tie kas strādā valsts pārvaldē - kādā jomā un vai patīk?
2) Vienalga privātie vai valsts - kurā uzņēmumā ir labs psiholoģiskais klimats?
3) Vai mazos uzņēmumos vispār mēdz būt normālas, labas algas?
4) Vai pēc tam kad esi nostrādājis valsts pārvaldē, vai pēc tam vispār ņem atpakaļ uz privātajiem?
680
