attalums attiecibas

atrodos tādās attiecībās. ar laiku vienkārši pierodi. ir jāuzstāda kaut kāds kopīgs mērķis, tad ir vieglāk. piemēram, ja zini konkrētu tikšanās datumu, kad sāksiet kopdzīvi utml.

un cik ilgi atrodies tadas attiecibas? kads ir jusu attalums? mums ir skaidrs, ka velak gribesim kopa lietas darit, veidot, merkji ir.

Man ir nedaudz citādi - mums attālums ir nieka 70 km. Es esmu vienpate, tāpēc man ir ideāls šāds dzīvesveids - tikties reizi nedēļā/divās, pārējo laiku pavadot šķirti. Satiekoties katru reizi ir neviltots prieks, izbaudu katru mirkli kopā, ir grūti atvadīties, reizēm pietrūkst, kad viņš nav blakus, taču periodiski ir nācies arī katru dienu pavadīt kopā, un esmu sapratusi, ka tā man ir vēl grūtāk, pietrūkst vienatnes, kļūstu kašķīga, kopīgais laiks kļūst mazāk dārgs. Ehh, sievietes!
Bet jā, galvenais, kas palīdz šādām attiecībām izdzīvot, ir regulāra saziņa elektroniski un tikšanās datumu nospraušana, plānošana, ko darīsiet kopā utt. Protams, ļoti palīdz tas, ja esi pašpietiekama, ja tev ir aizpildīta dzīve, daudz darbu, hobiju, interešu.

Esam bijuši vairākas reizes šķirti, ilgākais ir bijis gads, kad tikāmies tikai 3x reizes. Bija grūti, bet ja tagad brauktu prom.. būtu vēl grūtāk un šķiet, ka es brauktu līdzi, kaut man studijas un darbs ir te. Vienkārši mums tas gads ir bijis tad, kad vēl nebijām uzsākuši kopdzīvi, bet tagad jau attiecības ir daudz nopietnākas, esmu pieradusi ikdienā pie viņa. Man personīgi divi gadi ir pārāk ilgi, es neizturētu.

Cik ilgi jūs esat kopā?

Esam kopa gadu. Bet nu, dzivojam ari kopa, pazistams viens otru labi taapat. Divi gadi, jaa, traki. No tiem cetri menesi jau iztureti.

Ahaa, nu ja esat tikai gadu kopā, tad varētu būt vieglāk. Bet tāpat, es iesaku apsvērt iespējas pārvākties pie viņa, domāt kaut kādus variantus.

vinjs ir projekta tresajas valstis, kur nav tik drosa zona dzivosanai. ja butu eiropa, protams.

Kurā valstī tieši viņš ir? Var jau būt, ka nav tik traki? Visās jau nav karš.

atceros, ka identiska, lidz detalam tema bija caalii paris menesus atpakal. ja taa biji tu un domaju, ka biji, tev tacu sadeva labu labos padomus.

esmu dzivojusi nedaudz vairak ka gadu atrs sava valstii. zini, otrreiz es padomatu va to daritu ja vien virietis nebutu mans virs, tas ir kas cits.

Esmu uzsākusi šādas attiecības. Gan nedaudz savādāk. Iepaxināmies caur kopīgiem paziņām kad viņš bija atbraucis brīvdienās. Strādā ārzemēs un sākām sarakstīties. Tagad nedaudz vairāk kā mēensi ir Latvijā un es saprotu, ka esmu gatava gaidīt. Latvijā viņš ir kādus 3 mēnešus gadā. Man turpmākos 2 gadus nav variants braukt pie viņa un viņš īsti neredz tagad uz sitiena ko darīt šeit pilsētā. Tad nu meiģunāsim un redzēsim. Es arī esmu vienpate, tāpat kā viņš, tāpēc mums ir savā ziņā vieglāk.

Esmu sadas attiecibas nu jau tris gadus, attalums 500km aptuveni, tiekamies menesii aptuveni uz nedeelu, ja visu sareekina kopaa, piekriitu, ka iztureet palidz kopiigs meerkis un internets. Bet galvenais uzticiiba otrai personai!

esmu dzivojusi nedaudz vairak ka gadu atrs sava valstii. zini, otrreiz es padomatu va to daritu ja vien virietis nebutu mans virs, tas ir kas cits.

Vispār es arī pie šāda paša secinājuma esmu nonākusi..