Ja godīgi, neredzu pie kā šajā situācijā vainīgs būtu vīrietis. Vīrietis ir tas, kurš šobrīd strādā, tātad - apgādā ģimeni. Ja viņš to nedarītu - būtu slikti. Ja dara - atkal nav labi. Plus - viņš ne tikai gatavo brokastis, bet vēl arī vakariņas par spīti tam, ka mājās pārodas vēlu vakarā, pēc darba, kamēr sieva visu dienu ir mājās. Jā, pirmie mēneši nav viegli, taču es vienkārši negribu ticēt tam, ka bērns paņem tik daudz uzmanības, ka ir grūti veltīt kaut pusstundu savam vīrietim. Man brīžiem liekas, ka ir daļa sieviešu, kuras pēc dzemdībām aizmirst par to, ka tur, kaut kur ir arī viņas mīļotais vīrietis. Ka arī viņš grib tās rūpes un uzmanību, kaut vai vienkāršas sarunas veidā. Reizēm šķiet, ka sievietes vīrieša klātesamību uzskata par tik pašsaprotamu, ka tikai tad, kad vīrietis aiziet pa kreisi vai vispār aiziet no ģimenes, sāk vainot viņu, nepadomājot, ka varbūt tieši pašas uzvedība un attieksme pamudinājusi otru cilvēku meklēt siltumu un verbālu kontaktu ārpus mājas sienām.