Ar visu lielo šķidrumu patēriņu nejūtu, ka uz manis izpaustos piedēvētās ūdens izpausmes organismā, lai gan ķermeņa krēmus nekad neesmu lietojusi (nepatīk sajūta un nav tā ka vajag).
Tik tas, ka uz tualeti biežāk jāiet, bet tas mani netraucē. Darbā tieši ir forši, ka var piecelties un izskustēties, ārpus mājas nedaudz neforšāk, ja jāmeklē sabiedriskās tualetes..
Katrā ziņā, sāku dzert kaut kad pamatskolas beigās vai vidusskolas sākumā no rīta ar 0,5l pudelīti staigāju (neizturēsi tak visu dienu nepadzeroties), pēc gada vai tuč vairāk prasījās jau 0.7l.. Šobrīd (jau gadus 5..?) no mājas neizeju bez savas 1,5l pudeles, kura līdz 12:00 jau ir tukša. Pa dienu, ja prasās vēl 0.5-1l sanāk izdzert (vairāk, ja dzērienam ir garša), bet uz vakaru atkal var 1-1,5l padzerties.
Uz pohām gan ne - nespēju sev ūdeni iemocīt vairāk par 1-3 glāzēm. Ne par ko. Tik 2x dzīvē atceros, ka uz pohām bija "o, ūdens" nevis "nē, ūdeni nē, lūdzu, nē..", pohas man parasti ir cienījamas, lai arī uz nakti vienmēr ~1l izdzeru.