Izšķiršanās un atkal saiešana kopā

draudzenei tā ir bijis, ka pēc tam sagāja kopā jo saprata ka čalis bija labāks, bet nevajag nekad uz šo paļauties. ja viņa ir atradusi citu, meklē tu arī ;-)

Nu vina saka, ka isti nezina, ko grib. It ka varetu but ar to cali kopaa, it kaa nee. Man kaut kaa pasam negribas meklet citu meiteni, jo vinu loti mileju, biju gatavs nodzivot visu dzivi, tapec tagad ir taa mazliet gruutaaak

Ja aiziet prom,tad jau vairs īsti negrib būt kopā. Ierosinās kopā atkal būt,ja neiznāks ar to un negribēs būt viena,vai arī sapratīs,kad tu biji labāks,bet tas ,tāpat nozīmēs,kad tu neesi viņai vislabākais un foršākais. Ja tā būtu,tad vnk neietu prom. Vajag censties ,kamēr esi kopā ar meiteni neviss,kad jau aizgājusi prom domāt- ko un kā.

Nevar tā momentā aizmirst visu, kas noticis 3 gadu garumā;-)
Pašai ir bijis tā, ka puisis pārtrauc attiecības, aiziet pie citas un vēlāk atpakaļ atskrēja, lūdza piedošanu, bet nu tādos gadījumos es otro iespēju nedodu, lai cik ļoti patiktu puisis.

Nezina ko grib- negrib skarbi atšūt ,patur tevi kā rezerves variantu..,ja gadījumā ,kas...,bet tai pašā laikā nemīl tevi.

bet tas varbut tikai tikai tapec, ka esam salidzinosi jauni? man ir zinami gadijumi, ka izskiraas, nav kopaa kaadu laiku, bet tad saiet kopaa, apprecaas, ir berns.

Pēc situācijas izklausās, ka Tu tiešām esi paturēts kā rezerves variants. Meitene zin, ja ar citiem nekas nesanāks, Tu vienmēr paņemsi atpakaļ

mees kopaa bijaam no diezgan agra vecuma (nebijam pilngadigi). varbuut vienkarsi tagad meiteneem ir tas vecums, ka gribas iztrakoties, izbaudit kaut ko citu? nebija jau ari taa, ka vina mani nemileeja. vina arii loti pardzivoja par to izskirsanos

Man ir tāda pieredze. Bijām uz pusgadu izšķīrušies, bet nu esam atkal kopā. Abiem nekādu attiecību pa šo pusgadu nav bijis. Un tagad ir labāk, kā bija. Ir saprastas abu pušu kļūdas. Bet nu mums vecums tāds, ka vairs trakot negribas un citi diez vai būs labāki.

Meitenei, pieļauju, vienkārši gribas kādu citu, ja jau no agra vecuma esat kopā. Es arī padsmit gados pametu pirmo draugu tikai tāpēc, ka gribējās zināt, kā ir būt ar citiem. Bet, ja jums būs lemts būt kopā, saiesiet kopā kaut pēc 15 gadiem. A tagad, domājams, laid viņu prom.

Tagad kādu laiku mierīgi pasēdi savā sulā. Padomā, kā tu juties attiecībās ar viņu, vai tiešām viss bija tik forši, kā tev liekas. Vai tu varēji būt tu pats, vai pret tevi vienmēr izturējās ar cieņu un mīlestību, vai jūs bijāt līdzvērtīgi (jebšu tu zem tupeles) utt.
Iespējams, viņa šķiršanos pārdzīvoja, jo tādējādi sanāk kādu sāpināt, un to parasti meitenes nevēlas darīt (meitenēm ir lielāka empātija), nevis tāpēc, ka sāp sirds aiz mīlestības.

ari vinas vecaki ir tadaa kaa sokaa, ka tas notika, jo viniem es loti patika, arii vinu radiniekiem un draugiem. likaas jau, ka viss bus tik skaisti. jau tagad esmu sapratis, ko dariitu citadak. it ka saprotu, ka ir nepieciesams tas laiks, tacu ir gruuti. saka, lai aizmirstu ir jadara kaut kas cits. tajaa laikaa kad daru kaut ko citu, it kaa ir ok, bet kad nav neviena blakus, tad ir trakak.

Bijām uz pusgadu izšķīrušies, bet nu esam atkal kopā.

Bērna tēvs asti iežmiedzis atgriezās?(t) Tu taču lamāji viņu par pēdējo mēslu...:-/

varbut vel kadam ir pieredze ir izskirosanos un saiesanu atpakal?

Tagad iedomājies situāciju - meitene tiešām tevi nemīl, bet tagad no visām pusēm ģimene un draugi borē, kā viņa tā varēja, cik tu biji labs, viņi ir vīlušies utt. Tevi atbalsta, bet meiteni nē.
Ja izlemsiet saiet atkal kopā, tai jābūt brīvprātīgai un abpusējai vēlmei.

Protams, protams, es to saprotu. To jau nevar ietekmet ne viens cits, tas viss atkarigs tikai no mums abiem.

Biju kopā ar savu draugu nedaudz vairāk, kā gadu, kad izšķīrāmies uz kādu mēnesi. Toreiz gan bija mazliet citi šķiršanās iemesli - viņam bija ļoti grūts posms dzīvē, iemeslus neminēšu, un viņš ļoti ierāvās sevī un gribēja no tā pasargāt mani. Uz papīra izšķīrāmies, bet tāpat ļoti regulāri tikāmies un es viņu ļoti atbalstīju; mēnesi vēlāk atkal bijām kopā.

Bet. Man ne personīgi, bet ļoti tuvajā ģimenes lokā ir tāds romantiskais stāsts -
apprecējās divi cilvēki. Pēc pusgada izšķīrās. Laikam par jaunu bija :) Pagāja kādi gadi četri, kuru laikā viņi kaut kādā brīdī (sākumā paslepus) atsāka satikties, un tad apprecējās vēlreiz. Nu jau laikam pieci gadi laulības ir. ;)

Bet es Tev teikšu tā - laid viņu vaļā. Ironiski, ka Tev to saku, jo šobrīd tieši tāda paša iemesla dēļ nevaru atlaist savu bijušo .. To pašu, par ko stāstīju sākumā. Arī gribēju visu dzīvi ar viņu. Es zinu, ka gribas cerēt, ka viņa atnāks atpakaļ. Bet pareizā rīcība, ko ieteikt Tev un sev, ir tāda, ka jālaiž viņa vaļā.
Man pat ir grūtāk - es paspēju iepazīties un satikties ar pāris čaļiem .. un sapratu, ka ilgojos pēc bijušā, jo tas bija krutāks, bet nu, viņš ir tas, kurš aizgāja un viņš ir tas, kurš nenāk atpakaļ.

Diemžēl, viņa, visticamāk, arī nenāks. Un, ja atnāks, tad kaut kad vēlāk un gaidīt nav jēgas. Dzīvo, kā dzīvodams, viss sakārtosies.

ja vinja tiekas ar citiem, tas logiski nozimee, ka paies kaut kads laiks, kamer mes varbut atkal busim kopaa. it kaa ar to ceribu var sevi mierinaat, paliek vieglaak, bet no otras puses - ja nekas nenotiek? lai gan ar to ceribu var dzivot visu dziivi un varbut vienaa briidi bus vieglak saprast, ka nav vairs ko cereeet

Es tavā vietā negaidītu to meiteni.

Man bija līdzīgi - izšķīrāmies ar pirmo puisi, kad bijām padsmitnieki pēc kādu 2 gadu kopā būšanas. Viņam bija apnikušas mūsu attiecības, bieži kašķējāmies utt. Turklāt viņš sāka tikties ar citu. Es ļoti pārdzīvoju un sākumā biju gatava darīt visu un pat gaidīt lai būtu kopā, bet beigās atmetu ar roku. vairākas reizes teju sagājām atpakaļ kopā, bet vienmēr mani kkas nobremzēja. Un labāk, ka tā. Ja nav, tad nav. Var jau būt, ka tagad būtu citādi, jo tad bijām jauni un dumji, bet es domāju, ka viss dzīvē sakārtojas kā tam jābūt :)

Bērna tēvs asti iežmiedzis atgriezās? Tu taču lamāji viņu par pēdējo mēslu...

"Asti iežmiedzis atgriezās" tas nav par viņu. Pēdējais mēsls viņš gluži nebija arī to visu posmu, bet tad, jā, biju dusmīga un nāvīgi apvainojusies uz viņu. Bet šīs emocijas ar laiku norimstas. Tāda kā apskaidrība par situāciju atnāca tikai ar laiku.