Man šķiet, ka es zinu visu :D Bet nu mēs arī sākām satikties, kad mums bija 17 gadi, nekāda mežonīgā pagātne mums abiem nav, lai es tagad justos slikti, ka viņam pirms manis ir bijusi cita. Un mēs arī dzīvojam mazpilsētā, kur +/- viens par otru zina visu. Man ir interesanti paklausīties, nav ne aizvainojuma, nu pilnīgi nekā.
Toties draugam gan ir dažas lietas ar ko grūti sadzīvot, bet ko pati esmu viņam izstāstījusi. Tagad, ja aizrunājamies un viņš kaut ko uzjautā, es smejoties prasu - tev atbildēt tā, kā Tu gribi dzirdēt vai godīgi :D
Es uzskatu, ka ja ir interese - jājautā! Vienīgi jābūt pilnībā gatavai saņemt jebkādu atbildi. Arī tādu, kas, varbūt, nav pat prātā ienākusi. Ja nav gatava, tad nav ko jautāt.