Mani dažreiz nokaitina tie cilvēki, kas neceļ telefonu nepazīstamiem nummuriem :D
Man tas liekas nedaudz crazy un rada man ļoti sliktu iespaidu par cilvēku.
Pati ceļu vienmēr visiem, vai arī atzvanu pēc brītiņa, mani darījumu partneri laikam mani neuztvertu nopietni, ja nevarētu mani sazvanīt.
Runājot par reklāmām, pakalpojumiem, es paceļu, pasaku, ka neninteresē un nolieku, tieši tik vienkārši.
Darba ceļu vienmēr. Tapēc arī dažādām iestādēm, frizieriem vai kur jānorāda kontakinfo dodu darba numuru. Privāto ceļu tikai pazīstamiem un ārpus darba laika.
Durvis protams atveru, jo neviens, kas nedzīvo tur nemaz pat pa vartiņiem netiktu iekšā un kur vēl par kodu ārdurvīm. Ja kāds klauvē visticamāk kāds no kaimiņiem.
Varu jūs nomierināt, ka apmēram 99,9% gadījumu, zvanītājs ir pazīstams cilvēks un 99.9% šim cilvēkam ir sākāms kaut kas labs. Un tie 0.01% ir telemārketings.
Nē, nu es jau it kā saprotu, gan tās, kuras neatbild uz svešiem numuriem, jo zvana izplatītāji, reklamēties gribētāji un svešinieki, kas sajaukuši numurus (tas viss uzskaitīts no manas pieredzes), saprotu arī tās, kas atbild, cerībā, ka katrs svešais numurs ir jauns darba devējs vai kāds, kas paziņos, ka miljoni laimēti (pat tad, ja nekur nepiedalās.. :D ) bet tie 99,9 % kas zvana, lai kaut ko ĻOTI LABU pavēstītu, šķiet kaut kā stipri pārspīlēti, es drīzāk teiktu, ka tas 0.01% ir tie labu ziņu vēstneši- esmu cēlusi agrāk katru zvanu-nu tā arī nesagaidīju, kad kāds svešinieks man kaut ko grandiozi jauku pateiks. :D
Ceļu vienmēr un pārzvanu, ja palaidu garām, darbs pieradināja. Bieži zvana un pati zvanu nepazīstamiem cilvēkiem darba sakarā un nu vairs nav problēmu komunicēts ar svešiem cilvēkiem, neko briesmīgu jau viņi nesaka :D
Brīvdienās gan mēdzu ignorēt, lai kas arī nezvanītu, atkarīgs no noskaņojuma.
Mammai, piemēram, topshop zvana brīvdienās regulāri, lai arī ir teikusi, lai netraucē. Tas gan ir slikts stils.
Un tiem, kas neceļ... tā pārliecība, ka atzvanīs vēlreiz.. bet vai jūs celsiet nākamreiz? :D Vai tomēr gaidīsiet, ka, ja ļoti gribēs, atsūtīs sms un jums nebūs jārunā :D
Vienmēr paceļu, nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc neceltu. Par telemārketingu- pirmkārt, ir dūša pateikt normālu nē un to noargumentēt, otrkārt- esmu dabūjusi tādā veidā daudz ko izdevīgu :-P, piemēram, maksāju par tiem pašiem telefonsakariem mazāk nekā lielākā daļa par to pašu tarifu. Bet ja nu tiešām nevajag, vienmēr var pateikt, ka neinteresē.
es ceļu, jo mans telefona numurs ir vairāk cilvēkiem, nekā es spēju ierakstīt katalogā (atmiņas trūkuma dēļ)
bet es ne vienmēr atzvanu, ja kāds zvanījis no nezināma,ja jau kaut ko baigi vajadzēja, tad vēlāk piezvanīs vēlreiz
Es atbildu (lasīt. paceļu klausuli) visiem! Reklāmas noraidu uzreiz. Ja zvans ir no ārvalsts numura, tad pajautāju, kas zvana.. ja nevar atbildēt vai izklausās pēc muhļāžas, vienkārši lieku nost klausuli.
Nepazīstamiem numuriem ceļu pilnīgi vienmēr, arī atzvanu, ja ir neatbildēts zvans. Neredzu vispār nevienu iemeslu, kādēļ man necelt, kad kāds mēģina mani sazvanīt un vēlas kaut ko teikt.
Arī durvis veru vaļā visiem (iepriekš uzjautājot, kas tur ir), izņēmums ir naktī vai kad jau esmu sataisījusies uz miegu. Man tiešām tracina kaimiņi, kuri never vaļā durvis (protams, ka labāk ir man nevērt, jo ar labām ziņām pie viņiem neeju), bet durvju nevēršana nepieciešamā situācijā tiem var radīt vēl sliktākas sekas (oi, cik draudoši izklausījās :D).
Man patik ka ir seit ar durvju zvanu, tie ir leja ara pie lielajam ieejas durvim, un dzivokli ir telefons, un poga lai atvertu durvis, vai ja ir kadas aizdomas tad nevert durvis. Ir droibas sajuta
Pārsvarā neceļu nepazīstamiem numuriem, bet ja zvanās vairākkārt, tad labākajā gadījumā aizrakstu sms ar jautājuma zīmi. Ļoti nepatīk runāt pa telefonu, it īpaši, ja cilvēks ir noskaņojies uz ļoti garu sarunu, ciest nevaru. (t)
Besī, ka ir tik daudz tādu kas neceļ.
Visvairāk ciest nevaru kad cilvēks meklē darbu un kad viņam zvana lai aicinātu uz interviju tad šis kā losis neceļ. apšaudīt tādus :D
558
