Lai mājīgāk

Abi ar vīru esam krāmu mīļotāji un mums ir specifisks stils. Kad ievācāmies pirmajā kopīgajā īres dzīvoklī, nopirkām (lietotu) vintage Chesterfeeld dīvānu un krēslus. Tas, ka viss nav "jauns un spīdīgs" dod mājīguma sajūtu. Patīk daudz spilvenu, pledu, sveču un grāmatu. Pie sienām fotogrāfijas un gleznu reprodukcijas vai gleznas.
Vienas manas draudzenes mamma vienmēr šādos gadījumos saka, ka vieta kļūst mājīga tad, kad sāk smaržot pēc tevis. Tā, ka mājas iesmaržināšana arī ir triks :-)

Noteikti paņem līdzi mantas no iepriekšējās dzīvesvietas, "padzīvojušas" mantas, varbūt lietas no bērnības. Visu, kas saistās ar pozitīvām emocijām. Istabā augus, vāzē ziedus. + Manuprāt, dzīvesvietu padara mājīgāku tas, ja nokrāso istabas sienas oranžas, dzeltenas. (:

Manuprāt, dzīvesvietu padara mājīgāku tas, ja nokrāso istabas sienas oranžas, dzeltenas. (:

Oranžie, dzeltenie toņi rosinot apetīti. Veselīgā krāsa skaitās zaļā.
Piekrītu, ka mājīgumu piešķir istabas puķes. Var pielikt vēl pie sienām foto rāmīšus ar bildēm (ja ir vēlme sienā taisīt caurumiņus).

Aaa, vēl man mājīgumu sajūtu raisa kalendārs pie sienas. :) It kā nekas tāds, bet tomēr.

Veselīgā krāsa skaitās zaļā.

zaļš arī rada harmoniju un mieru. pāris gadu laikā esmu tik ļoti uzkrājusi harmoniju un mieru, ka zaļš jau aknās spiež :D

Telpaugi, visādas mīļlietiņas, pledi, sveces, bildes rāmīšos, paklājs, ja nav parkets, vai skaista grīda.
Godīgi, man nepatīk krāsotas sienas, vismaz istabās, tapetes liekās mājīgāk.

tapetes liekās mājīgāk.

Un siltāk sienām pieskarties.

Pie gultas vai dīvāna paklājiņš priekš manis ir obligāts.

Un siltāk sienām pieskarties.

Lai arī cik tas dīvaini neizklausītos, tā tiešām liekas, krāsotas sienas liekas aukstākas...

Piekritīšu par maziem nieciņiem, mīļlietiņām. Man ļoti nepatīk grezni ādas dīvāni, spīdīgi stikla galdi, tukšas sienas, minimālisms. Zinu, ir skaisti, taču tas nav man. Varbūt esmu vecmodīga, taču man ir galds uz kura pārklāts galdauts, stāv vāze ar ziediem un parastais mājas telefons. Nebaidos pie sienām likt pašas gleznotus darbus, uz dīvāna nosēdināt savu bērnības rotaļlietu. Bufetē aiz stikla stāv dažādi mīļi nieciņi - gliemežvāki, porcelāna figūriņas, sveces. Vienā istabas stūrī pat ir ar skaistu, senlaicīga raksta audumu pārvilkts atpūtas krēsls. Sajūta tiešām ir kā mājās un tieši tam ir nozīme - ne jau dārgām, greznām mantām, bet gan tam, ko nozīmē lietas ap tevi. :)

Vēl piekrītu gan par tapetēm, gan paklājiņu pie gultas. Nevaru iztikt ne bez viena, ne otra, jo tāpat kā sienas bez tapetēm, tā arī linoleja grīda šķiet auksta un tukša bez paklāja (kaut maza, dekoratīva).

Senlatviešu ticējums vēsta:
Jo vairāk krāmu mājās, ko vairāk darba putekļus slaukot.
:D :D :D

Es atkal ciest nevaru liekus krāmus, kaut kādas smukumlietas, man ļoti patīk askētisks stils, minimālisms. Tāpēc manās mājās mājīgumu rada siltas lietas: siltas sedziņas, silti paklāji, arī grāmatas, ko par siltām gan nenosauksi. Un vēl, manuprāt, aizkari rada daudz mājīgāku sajūtu nekā, piemēram, žalūzijas. Man gan tomēr ir žalūzijas, jo vieglāk kopt un mazāk krāj putekļus.

Manās mājās obligāti jābūt aizkariem pie logiem, zaļajiem augiem, kādām bildēm rāmīšos, svecēm un gleznām pie sienām. Tad ir ļoti forša manu māju sajūta. Un vēl specifiska lieta - akvārijs. Tad ir punkts uz i. Bet vispār piekopju minimālismu - mazāk ir labāk.

Es atkal ciest nevaru liekus krāmus, kaut kādas smukumlietas, man ļoti patīk askētisks stils, minimālisms.

man tas pats. Vispār mājās nav daudz lietu, visādas statujiņas nepatīk. Labprāt vakaros iededzu sveces, ieslēdzu kādas mazas lampiņas kuras izgaismo vitrīni. Bet tas jau katram savs. Ir cilvēki kuriem patīk kad ir daudz mīļlietiņu, bilžu ar atmiņām...man atkal nē. Bet pāris bildes gan esmu salikusi rāmjos bet tā lai nav pa daudz.

akvārijs man arī patiktu, taču neliels...bet mums ir tāda aša kaķene :-D

lai savu dzīvesvietu padarītu mājīgu, tādu kas to padara par savu.

Mans vīrs saka,ka mājīgumu radu es, kaķis un paklājs. Tad esot mājīgā sajūta mājās.
Man laikam mājīgumam arī vajadzīgs kaķis. Un aizkari noteikti.

Man mājīgumam laikam vajadzīgas ne tik daudz kādas konkrētas lietas, bet vajadzīgs, lai būtu izdarītas kādas darbības, piemēram, pavadītas dažas naktis, iekārtas drēbes skapī, nevis kaut kur nomestas, pagatavots ēst, tādejādi piepildot vietu ar sava ēdiena smaržu, nopirkt sadzīves ķīmiju, jā, varbūt jocīgi, bet fakts, ka darbības liecina, ka kaut kad nākotnē kaut ko taisos šeit tīrīt, pārliecina mani, ka esmu mājās. Man vajag kādu brīdi pagulšņāt dīvānā nedarot neko.

Nu īsāk sakot, man vajag izdarīt tās lietas, kuras parasti daru tikai mājās, tad arī sāku justies mājīgi.

Nu īsāk sakot, man vajag izdarīt tās lietas, kuras parasti daru tikai mājās, tad arī sāku justies mājīgi.

Jā, es arī pēc pārcelšanās, kad pati izberzu dzīvokli no A līdz Z, saliku savas lietas vietās, tikai tad sāku justies kā mājās, jo tīrot jūtu, kā telpa piepildās ar manu enerģiju.

Man arī majiguma sajutu rada aizkari. Logam gar malam.Ja ir prieksa logam, tas man rada piebaztibas sajutu. Patik, ka ir maz mantu un mebelu. Bet ari tad var panākt majiguma sajutu tajos nedaudzajos interjera elementos. Ar kràsām - puķpodos, divana parklajos un dekorativajos spilvenos.

Ja tagad tā aizdomājos, tad saprotu, ka manā šobrīdējā dzīvesvietā, man vēl joprojām pietrūkst mājīguma, lai gan ir paklājiņš pie dīvāna un it kā viss nepieciešamais, bet prasās pēc personiskām lietām, bilžu rāmīšiem, visādiem niekiem utt, spilveni, pledi un sveces arī ir, bez tā nu nekādi :) Laikam uz rudeni būs jāpievēršas mājokļa lietām, jāsapērk visādi štunti :-P jo kad es ievācos pie drauga, tad vispār nejutos kā mājās diezgan ilgi vēl, jo vīrieša mājoklis tomēr izskatās savādāk (t)
Piekrītu par to, ka ar tapetēm liekas siltākas sienas :D