Nu Rīga neizmirst, bet laukos situācija ir savādāka... Esmu dzīvojusi mazpilsētā, kurā tgd palikuši principā tikai veci cilvēki un neliels skaits jauniešu, kuri vai nu piestrādā turpat pilsētā laiku vai laikam vai nu dzer. Visi pārējie aizbrauca pēc 12.klases uz Angliju, Īriju vai Holandi strādāt. Pietam lielos baros aizbrauca. Godīgi sakot, nezinu kādēļ nebrauca mācīties uz augstskolu Rīgā vai citur, bet tā pa taisno projām... Bet nenosodu, katrs zin labāk, ko un kā viņam darīt! Ja situācija spieda, tad brauca prom.
No maniem tuvākajiem draugiem un radiem daži šobrīd ir ārzemēs, bet viņi tur studē un pēc studiju pabeigšanas ļoti gribētu atgriezties LV, bet viss būs atkarīgs no tā, vai šeit reāli varēs sameklēt labi atalgotu darbu. Ir tādi, kuri pabeidza studijas ārzemēs un iekārtojās turpat starptautiskā kompānijā ar ĻOTI augstu atalgojumu, tie protams atpakaļ netaisās... ;)
Manā ģimenē visiem pagaidām ir labi, maks neplīst pušu, bet dzīvot var. Neesmu dzirdējusi, ka kāds plāno braukt prom, drīzāk domā, kā attīstīties, ko vēl varētu pamācīties, utt.
Bet es arī neteiktu, ka dzīve LV ir medusmaize!