Par valodas lietojumu, man vispār nav skaidrs kā ar savu mazuli ir iespējams nesarunāties dzimtajā valodā. Fui tādiem cilvēkiem.
Sarunāties ar savu bērnu svešvalodā ir tāpat kā sarunāties ar svešinieku.
Ta ka es pazistu daudzas latviesu gimenes, kas dzivo ar pus Latvijas, varu atklat kas tam ir par iemeslu. Lai berns iemacitos valodu, vinam visparms ir jadzird attieciga valoda un ar mammas sarunam ar bernu tam ir daudz par maz; bernam ir jadzird apakartejos runajam. Ja tevs ar mati abi runa latviski, berns var iemacities valodu un var neiemacities. Lielakas izredzes ir ja mazajam cilvekam ir bralis vai masa kas runa latviski, tad izredzes iemacities valodu ir lielakas.
Turklat ar to, ka berns iemacas latviesu sarunvaodu ir krietni par maz. Skola vins macisies pavisam cita valoda un rezultata taa valoda vinam bus daudz stipraka, respektivi, vins maces taja labak izteikties un beigu beigaas taa bus vina dzimta valoda.
Tapec tien nav launie vecaki, kuri negrib ar bernu runat; ta ir vide kas nosaka kura valoda nem virsroku.
Un vel nav retums, kad vecaki praktisku iemeslu del izvelas bernam macit krievu valodu, jo valoda ir daudzas, jo daudzas reizes plasak lietota. Latvijas skumja realitate ir tada, ka augstskolu studentiem macibu literatura ir parsvara svesvalodas- anglu, krievu, vacu, francu. Ko ar tadu latviesu valodu darit arpus Latvijas? Nevienam taa nav vajadziiga arpus Latvijas robezam. Tapec es pilniba saprotu un atbalstu tos latviesu bernu vecakus, kuri neapzog bernus macot latviesu valodu un maca krievu valodu. Tie latviesu berni, kuri dzivojot arzemes latviski kaut ko iemacisies, tapat sava dzive pamata lietos mitnes zemes valodu.
Ja jums tik loti rup latviesi, latviesu valoda un latviesu tautas tradicijas, tad dzemdejiet pa 5-7 berniem kaa to darija musu senci, lai valoda un tautas tradicijas neizzustu. Sprauslat par to kapec citu berni nerunaa latviski kamer pasam nav kaa minimums 3 berni, lai vismaz sevi atrazotu, ir liekuliba.