Jā, varētu, tikai...man patīk, ka mani kaut kas attur-ka nevaru skraidīt pa pasauli, kur acis rāda un esmu "savā vietā". Man patīk, ka mani gaida, ar mani rēķinās, nemaz nevēlētos no tā visa atteikties. Ja tā visa nebūtu, tad jau būtu citādi un varētu doties, nezinot galamērķi un ļaut, lai notikumi paši aizved, kur pagadās, bet šobrīd tomēr dzīvoju ar pārliecību, ka dzīve izspēlē vislabāko scenāriju un ja esmu te ar visu, kas man apkārt- tā arī jābūt.