Sveiki! Gribētu uzzināt jūsi viedokli.
Vai 17 gadīgai meitenei var pārmest, ka viņa ir bērnišķīga? Vai šajā vecumā tiešām jau jābūt pieaugušas sievietes prātā? Kā jūs domājat?
Kā izpaužas šī bērnišķība? Spēlēšanās smilšu kastē varbūt nav ļoti pieņemama ikdienā ne īpašos gadījumos, bet par kādu bērnšķību ir runa? Man ir 21, man patīk muļķīgā balsī runāt ar mammu, draugu un suni... :D
Cik man puisis teica, tad mukšana no problēmu risināšanas. Sastrīdējāmies un negribēju ar viņu runāt. Vēl arī man tāds stulbs niķis, ka, ja kaut ko ieraugu veikalā, tad man uzreiz to vajag. Tas nekas, ka par savu naudu to domāju pirkt.
Nu labi, savā ziņā esmu bērnišķīga, bet kāpēc viņam jātēlo bez maz vai tēva loma? Man pašai galva uz pleciem.
Es arī esmu no klusētājām - pēc strīda kādu laiku negribu runāt, bet tas pāriet. Ar draugu bieži strīdējušies neesam, bet, kad esam, viņš tā arī pasaka "Man tevi kādu laiku likt mierā?" un pēc atbildes "Jā" ļauj mazliet padzīvoties savā nodabā. Nekad nav pārmetis, ka bēgu no problēmām un man jau šķiet, ka tā nekāda bēgšana nav.
Bet par šo-
Vēl arī man tāds stulbs niķis, ka, ja kaut ko ieraugu veikalā, tad man uzreiz to vajag.
Manuprāt, forši tas nav. Varbūt viņš vairāk dusmojas pat par šo, nevis par to "bēgšanu". Bet no otras puses tavā makā jau nu viņš varētu arī nelīst. Ja tu viņam čīkstētu, ka gribi, lai viņš nopērk, būtu citādāk.
Daudz kas atkariigs no taa, vai pati sevi uzskati par pieaugusho vai beernu. Peec aprakstiitaa var secinaat, ka pieaugusi neesi, par veikalu tas veel nekas, par savu naudu vari pirkt ko gribi, bet pieaugushie nebeeg no probleemaam to risinaashanas vietaa. Shajaa zinjaa esi beernishkjiiga.
118
