studējot nestrādāju - draugam tas nepatīk

začeits: draugs tevi par slaistu uzskata...

To Tu vari pateikt kādam kas sēž ar čipšu paku mājās pie TV un nekā nedara.

Mans draugs gan studē, gan strādā un bieži vien dzirdu no viņa pārmetumus, ka es studiju laikā nestrādājot un man esot pārāk daudz brīva laika.

a šis vienā vārdā nav SLAISTS? tā jau nav mana, bet gan tava problēma, jo to saka tavs puisis par tevi ne jau par kādu citu.

nē, šādus vārdus viņš man nesaka.
Kā jau teicu šo vārdu vari kādam pateikt kurš nekā nedara.

liekas, ka līdz ko cilvēkam ir brīvs laiks uzreiz viņš ir slaists, jo redz nekā nedara.

Ne velti lejā pieminēju sievietes kuras vispār nestrādā un kuras uztur. A ko par viņām te dažas teiks? briesmones, sliņķes, vispār nav dzīves? Es protams tā negribētu dzīvot, bet ir tādas kuras ari tā dzīvo un viņas tas apmierina. (kā maksimāls piemērs)

erde
tad to salīdzināšanu ar citām sievietēm liec galdā savam draugam. te jau nevienai netraucē veids, kā tu dzīvo, tas nepatīk tavam puisim. Un tas, ka citas sievietes tas apmierina nemaina faktu, ka tavējo puisi gan ne :)

vienmēr būs kāds, kas uzskatīs, ka otram ir jādzīvo pēc citas mērauklas un viss.

Šīs diskusijas sakarā gribas piekrist teika_spolite paustajai domai vienā no viņas rakstiem, ka mācību grafiki ir dažādi. Vairākās augstskolas programmās tiek salikti tādi logi, ka viena lekcija ir 8.30 un otra 14.30 un abas ir obligātas, bet pa vidu ir caurums. Nav visām studiju programmām lekcijas līdz 14.00 rindiņā viena pēc otras. Tāpēc nosodīt kādu, kas studē par to, ka viņš nestrādā man nešķiet pareizi, jo nav zināmi visi apstākļi. Turklāt viena meitene rakstīja, ka bastoja visas lekcijas, md nepildīja utt., bet ir studiju programmas, kur ar neizpildītiem md vai ar neapmeklētām lekcijām pie eksāmena nemaz nepielaiž. Situācijas ri dažādas.

Es pati studēju pilnā laika klātienē, pašlaik nestrādāju, vecāki finansē, bet īsti labi ar to nejūtos un domāju iet tagad pēdējā kursā strādāt. Bet uzskatu, ka katram ir jādara tā, kā viņš jūtas labi un strādāt studiju laikā nav obligāti.

Mani arī vecāki visus 3 studiju gadus (jā, tikai 3) finansiāli atbalstīja. Katru nedēļu iedeva 20Ls/30EUR un tā nu ar to naudu dzīvoju un pat atlika naudu, par ko kādu jaunu kleitiņu nopirkt vai brīvdienās paballēties. Un nebija man draugs, kas mani uzturētu.
Protams, ka visus 3 gadus biju arī budžetā un studēju klātienē. Bija dienas, kad man bija viena lekcija, kas beidzās 10os no rīta un bija dienas, kad sēdēju augstskolā no 8:30 līdz 19:15 un skrēju uz pēdējo autobusu, lai jau ceturtdienas vakarā būtu mājās.
Tagad, kad esmu izmācījusies, sāku strādāt tikko aizstāvēju bakalaura darbu un šobrīd mani vecāki ir lepni ar mani, ka man ir tāds darbs, ka ar atalgojumu pietiek, lai pati dzīvotu un vēl vecākiem naudu iedotu, kad viņiem to vajag.

Es tiešām priecājos par tiem bērniem,kurus vecāki var atbalstīt.Man tā nav.Rāvos jau vidusskolā pēc skolas darbā.Kad sāku dzīvot ar draugu pie viņa vecākiem.Arī tad rāvos kā varu.Pabeidzu visu.Tagad koledžas laikā arī strādāju un visu paspēju.Ir grūti,bet ko darīt ja mātei cita uzdzīve svarīga,bet man manos jaunajos gados jau sabeigta veselība,jo bija jāruka,lai izdzīvotu.
Tā kā ja ir tādi vecāki,cepuri nost. :)
Es ar tādus gribētu.
Galvenais,lai Tu neesi galīgi izlaista,jo man mans dzīves rūdījums mani padara spēcīgu.

Ja ir iespēja pilnvērtīgi pievērsties tikai studijām, tad kāpēc to neizmantot. Strādāt paspēsi visu dzīvi.
Es sāku strādāt agri, apstākļu spiesta. Augstskolā mācījos neklātienē, pluss pilnas slodzes darbs, rezultātā - 4 gadi bez brīvdienām, mūžīgā skriešana, vēl autoskolā gāju un dažādi kvalifikācijas kursi. Tagad to atceroties brrr.... protams, jā, pieredze ir, sasniegumi arī. Bet nogurums iekrājies un arī veselība iedregāta. Saviem bērniem centīšos maksimāli palīdzēt, lai nav jāraujas, bet var studēt un iet praksē, neuztraucoties par naudu un izdzīvošanu.
Cita lieta, protams, ir attieksme un pārlieku liela izlutinātība, jo ejot cauri grūtībām, rodas rūdījums un cits skats uz dzīvi. Nav tā sajūta, ka viss pienākas. Bet tas jau atkarīgs no cilvēka.

Mani arī visus studiju gadus atbalstīja vecāki. Bet ja viņi to nedarītu un man nāktos strādāt, tad es pilnīgi noteikti būtu izkritusi no budžeta grupas un tāpat viņiem būtu mani jāatbalsta, lai varētu turpināt studēt, jo es nespētu samaksāt gan par studijām, gan sevi uzturēt. Nesaskatu neko nosodāmu, ja vecāki Tev dod iespēju pilnvērtīgi studēt un nepārslogot sevi. Strādāt Tu vēl paspēsi. Protams, cits jautājums ir par to, ka darba pieredze lieti noderētu turpmāk dzīvē.

Arī šobrīd studēju, maģistra programmā un mani atbalsta puisis. Jāatzīst gan, ka pašai ir nelieli ikmēneša ienākumi. Kad tādu nebija, bieži rāvos strādāt, sirdsapziņa neļāva otram uz kakla dzīvot, bet puisis vienmēr pastāv uz to, ka man ir jāvelta laiks mācībām, ka strādāt paspēšu pēc studijām u.tml.
Esmu strādājusi arī studiju laikā un teikšu godīgi - noslogojums bija pietiekami labs, lai varētu visu apvienot. Laika pietika visam - gan, lai mācītos, gan atpūtai. Tolaik mani vēl spēja atbalstīt tētis tā, ka strādāju ne tik daudz naudas dēļ, lai gan, protams, bija jauki nopelnīt priekš savām kaprīzēm.
Piekrītu tām, kas uzskata - viss atkarīgs no tavām vērtībām, tavas sirdsapziņas.

Nu forši, ka vecāki tevi var sponsorēt :-)

Par draugu. Draugam vienkarši tas liekas netaisnīgi - viņam jārukā, bet tev viss uz paplātes.

turklāt tik maz tev palicis līdz studiju beigām, ka nesaprotu kapēc pēkšņi tāds cepiens, ja nu vienīgi par to ka džuse pa pudmali dzīvo bez džeka.

Erde pati uztaisa diskusiju un tad pie katra komentāra, kas nesakrīt ar viņas domu par nestrādāšanu, attaisno sevi, noliekot citus.
Kurš teica, ka Hesburgers izdaiļo baigi CV vai ka nepabeidz spīdoši studijas? Ir cilvēki, kas taisa burgerus vai krāmē lupatas, iet visas prakses, darbojas studentu parlamentā un vēl spēj spīdoši pabeigt studijas. Ir tādi, kas to nevar. Ir tādi, kas nestrādā, bet tāpat nespēj pabeigt labi. Ir tādi, kas nestrādā, bet laiku velta mācībām. Es tiešām nesaprotu, kur problēma? Kāpēc uzreiz ir jādomā, ka, ja piestrādā kaut kur, kas nav pa profesijai, tad tas traucē mācībām vai ir nožēlojami? I don't get it. Un piekrītu komentāram, ka tas viss tev jāsaka savam draugam, jo ne jau mūs traucē tas, ka tu nestrādā. :D

Kurš teica, ka Hesburgers izdaiļo baigi CV

Bija te viena meitene kura teica, ka ja nebūtu strādājusi Hesītī , nebūtu pieņemta darbā savā specialitātē.... :D :D

Labi, tādu komentāru es palaidu garām. Es pati pašlaik tur strādāju, bet noteikti nedomāju, ka tas ir iemesls, kāpēc mani pieņems darbā manā profesijā pēc kāda laika. :D
Lai gan, ja esi restorāna vadītāja vietnieks vai pat aizvieto vadītāju, tas tomēr ir diezgan forši, nākamais darba devējs redz, ka tev var uzticēties, ka proti veikt pasūtījumus, taisīt inventerizāciju utt.

Visu nelasīju, bet man ir pieredze ar situāciju, jo es strādāju un studēju, bet mana ilggadējā ex - nestrādāja.

Pirmām kārtām derētu ņemt vērā, ka mūsdienās visi darba devēji meklē cilvēkus ar darba pieredzi, tāpēc, manuprāt, pašam studentam vajadzētu būt ieinteresētam šo pieredzi sākt vākt pēc iespējas ātrāk. Tai pat laikā tas nenozīmē, ka jāiet par kājslauķi kaut kur .. ideālā variantā - pa savai līnijai, kuru studē - lai kaut vai simboliska samaksa, bet ir pieredze.

No privātās dzīves - es uzturēju savu ex-draudzeni vairākus gadus, bet viņa studēja un nestrādāja, jo vienmēr atrada attaisnojumus, kāpēc to nedarīt. Man bija svarīgi, lai viņa kaut vai simboliskus 100 (toreiz Ls) ienes mūsu ģimenes budžetā un ar kaut ko nodarbojas brīvajā laikā, jo citādā gadījumā viņa, es atvainojos, bet ar visādām nelietderīgām lietām nodarbojās un, kad es pēc darba atnācu mājās nostrādājies, tad viņas "mīļotā spēļmantiņa" ieradās mājās, kurai tagad visu vakaru var krist uz nerviem, jo visas dienas garumā nebija, kas viņu izklaidē .. Galu galā pašķīrāmies - viņa gan darbu atrada, gan studijas pabeidza, gan tajā laikā vēl paspēja tusēt un 2h miegs diennaktī nebija nekāds šķērslis .. apbrīnojami ..

Mans ieteikums - lai arī vari atļauties nestrādāt, labāk tomēr to darīt sevis dēļ, lai krātu darba pieredzi.

Apple_pie

Rakstu pretējo tām, kuras pašas uzraksta tādus komentārus, ka it kā nemaz nav normāli nestrādāt studiju laikā un ka hesīša pieredze man tagad ļoti ietekmēs manu CV un to vai mani pieņems darbā.
Cilvēk var vienmēr izteikt savu viedokli vienkāršāk, nevis tā, ka ja cits nedara tā ka viņš tad tas cits uzreiz ir nenormāls, "kā viņš tā var" utt.
katram ir sava pieredze un uzskati.

Un to ka ja kāds piestrādā blakus studijām ir nožēlojami - šo es ne reizi neesmu teikusi.

^^2

kā jau Tu minēji ģimenes budžetā. Mums tomēr ar draugu laikam ir savādāk. Mums ir katram sava nauda un mēs vienkārši dalām uz pusēm (katrs iedot savu daļu) īrei un ēdieniem un visādiem citiem pirkumiem kuri attiecas uz mūsu dzīvokli, atpūtām utt. Pārējais kas ir "priekš sevis" to apmaksā katrs sev. Nav kopējā budžeta pagaidām. Kad abi strādāsim pēc studijām savās nozarēs pilna laika, tad liksim ienākumus kopā.