Ja vien mācības nav kādā praktiskā sfērā, kur tās tiešām vitāli nepieciešamas, tad uzskatu, ka mācības būtu jāspēj apvienot ar darbu, vismaz pēdējos kursos.
Saprotu, ka tie studenti, kas mācās par ārstiem, ķīmiķiem, elektriķiem, būvdarbu vadītājiem u.c. nevar izlaist lekcijas, jo tām ir tīri praktiska nozīme, bet ja tu mācies piemēram par ekonomistu vai politalogu, kur lielākoties lekcijas sastāv galvenokārt no klausīšanās, tur gan studentam ir jāspēj pašam sevi uzturēt-tātad apvienot studijas ar darbu. Turklāt, šīs lekcijas iegūst lielāku lietderības koeficientu, ja teoriju ir iespējams salīdzināt ar praktisko daļu.
Pati sāku strādāt 3šājā kursā. Pie tam, mans lekciju grafiks bija tāds, kad uz lekcijām bija jāierodas 2X nedēļā un pēcpusdienās. Ja tev ir līdzīgs grafiks, tad pilnibā saprotu tava drauga neapmierinātību ar tavu nestrādāšanu.
Turklāt, jo ātrāk sāksi strādāt, jo tālāk tiksi karjerā. Darba devēji tomēr joprojām darba pieredzi novērtē vairāk kā izglītību. Patiesībā, nožēloju, ka nesāku strādāt agrāk, būtu dzīvē tikusi tālāk kā esmu tagad. Turklāt tā neatkarības sajūta no vecākiem ir fantastiska. Man labāk patīk ierasties pie saviem vecākiem kā ciemiņam, atvedot līdzi cienastus un dāvanas, kas iegādātas par manu naudu, nevis braukt pie vecākiem pienākuma dēļ, lai saņemtu kabatas naudu nākamajai nedēļai.
555
