Palasīju komentārus un nesaprotu kā no tēmas par meitenes puisi, komentāri pārgāja uz tēmu par to, cik meitene ir slinka. Ja tēma būtu par to, ka viņa studē, bet nevar atļauties sev nopirkt ne maizi, ne zeķes, tad vēl saprastu kāpēc būtu tik daudz viedokļu par to, ka nepieciešams strādāt un mēģināt apvienot studijas ar darbu, taču šeit situācija ir pilnīgi pretēja - vecāki palīdz un dara to ar prieku, vienīgais, kurš burkšķ ir draugs. Kāda starpība vai cilvēks brīvajā laikā apmeklē desmit pulciņus vai kursus, vai gluži vienkārši sēž un skatās ziepju operas. Kamēr citi pēc paša vēlmes vai arī dzīves spiesti ies un strādās arī 16 gados, būs cilvēki, kuri to nedarīs, ja būs iespēja nodoties tikai studijām un dzīves baudīšanai. Kā jau minēju savā komentārā pāris lappuses atpakaļ, pati saskāros ar šādu pat nodosījumu, tāpēc savā ziņā piekrītu teika_spolite komentāram par to, ka tieši no tiem cilvēkiem, kuri agri sākuši strādāt, jaušams negatīvisms un agresija (runāju par tiem ar kuriem esmu sastapusies dzīvē, ne komentāru autorēm). Arī es laikā, kad atpūtos un atļāvos nedarīt neko, saņēmu pamatīgu agresiju un negatīvismu no dzīvokļa biedrenes, kura strādāja 16 stundas dienā 5 dienas nedēļā. Beigu beigās viss tika izskaidrots ar to, ka man jājūtas vainīgai, ka varu sēdēt mājās, kamēr viņa raujas vaiga sviedros. Īsti nekādu loģiku tajā neredzu, jo nesaprotu kāda vispār otram cilvēkam ir daļa gar cita naudas maku un veidu kā otrs izvēlējies veidot savu dzīvi. Kamēr cilvēku šāda situācija apmierina un viņš nečīkst par to, cik ļoti grūti izdzīvot, domāju, ka teikt, ka galvenais ir strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt, nezinu vai ir pareizi.
555
