studējot nestrādāju - draugam tas nepatīk

es nedomāju, ka tas ja vecāki atbalsta ir kaut kas nosodāms pietam es nedzīvoju pie vecākiem.

es no 16 gadiem nedzīvoju ar vecākiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi man nedeva naudu ... Tā kā nesaprotu par ko citām tāds sašutums ....

Erde, izlasīji manu komentāru līdz galam? Vajadzēja sākt ar to, ka dzīvo citā valstī (pardon, ja minēji, bet nepamanīju). Tas uzreiz maina situāciju. Iepriekš runāju par to, ja ievāktos pārvāktos pie drauga, kurš vienkārši dzīvo citā Rīgas rajonā.

Tu vari man nestāstīt, kā ir, kad vecāki uztur un priecājas, ka studē, esmu tādā pašā situācijā. Tiesa, vasarā strādāju, lai sapelnītu naudu pati sev (nāks ziema, gribēsies siltākas drēbes :D ). Kad uzsāku studijas, ģimenē uzreiz tika nolemts, ka studēšana ir prioritāte un man drīzāk jācenšas palikt budžetā, nevis jāraujas strādāt (kas, starp citu, tāpat ir izaicinoši, ņemot vērā to, cik ir budžeta vietu un cik studētāju).

Es lasu autores atbildes un man kaut kā liekas, viņa ļoti iespringst uz to, ka tas ir normāli, ka vecāki maksā (ja kāds saka pretējo, tad baigi censas argumentēt) . Tas ir normāli, bet nav normāli to uztvert kā pašsaprotamu un necensties pilnveidoties. Es strādāju no 17 gadu vecuma, man neizdevās pabeigt augstāko, bet laikam tāpēc, ka arī necentos. Forši ka kādam ir iespēja šādi atpūsties un studēt. Tikai jāatceras, ka pēc skolas beigšanas ne vienmēr uzreiz atrod darbu savā nozarē. Man ir draudzene, kura studē ārzemēs, viņai jau 28, nekad nav strādājusi, mamma vēljoprojam materiāli atbalsta.. un neliekas, ka vina kādreiz saņemsies strādāt. Vienmēr visādas atrunas. Tā ka, ja man būtu 23 un nekādas darba pieredzes, es laikam nedaudz satrauktos, jo var sanākt, ka nav vēl 25 gados utt. utt. Arī darba tirgū vērtīgākie darbinieki ir tie , kas sākuši no apakšas, pieredze iemaņas un zināšanas, kā lietas funkcionē augstskolā nemāca. Arī pastrāājot par pārdevēju vērtīga pieredze redzēt, kā biznesa pasaule darbojas, funkcijas, ko veic tie, kas strādā zem prieksiniekiem ir patiesībā tas , kas visu to lietu pavelk. Ja firmas direktors nezina, ko dara pārējie kompānijā, pats neko līdzīgu nav darījis , tikai izmācījies savu nozari un uzreiz par direktoru - ārzemēs ir daudz tādas kompānijas, kur šie direktori reāli nemaz nezina, ko pārējie uzņēmumā dara un vispār reāli tikai atsēž savu laiku darbā tāpat kā studijās.

Ja nākotnē plāno ar savu draugu ģimeni, noskaidro viņa viedokli par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Varbūt izrādīsies, ka viņam ir pretenzijas pret to, ka sieviete "tikai sēž mājās ar bērnu" un paralēli nekur nepelnās :D

Manā kursā loti daudzi strādātāji atbira un es par to nebrīnos. Lielaka dala kas tika cauri eksāmeniem tajā laika ,kamer citi strādāja , lasīja un rakstīja darbus.
Mans vīra kursā gandrīz neviens nestrādāja.
Jūs man varat mest ar ko gribat, bet es uzskatu ka darbs (ja tad nav saistīts ar apgūstamo jomu) zog iegūtā diploma kvalitāti. Tas ka augstskolā lekcijas nav no 8 lidz 16, nav majas darbu, referātu, kontroldarbu un ir tikai eksāmeni, vēl nenozīmē ka studentam "brīvajā" laikā nav nav patstāvīgi jāstudē.
Tas ka augstskolā var būt nesvarīgas lekcijas uz kuram var neiet vispār ir kronis. Tas ir kā nesvarīgas lekcijas? Kā var but nesvarīgas lekcijas? Es neatceros nevienu lekciju kursu kura apmeklējumus butu bijis nesvarīgs. C daļa varbūt ir mazāk svariga bet ari to es izvēlējos tādu kas papildina manu pamata studiju programmu.
Lai reāli tiesām mācītos ,nevis tikai kaut kā nebut izslīdētu starp eksāmeniem , un reizē strādātu ir reāli cilvēkam jāplēšas uz pusēm, cilveku kas tā darītu nav daudz, attiecīga ir ari diplomu kvalitāte.

Vatsons
Ja pasniedzējs izrādās nezinošāks par studentiem, tad gan var būt tā, ka lekcijas apmeklēt nav vērts. Parasti tādu pasniedzēju nav daudz, bet pa kādam retam var trāpīties :D

ja tu ar šādu attieksmi šo situāciju pasniedz arī draugam, ka vecāki mani sponsorē, viņi man priecājas palīdzēt, man nav nepieciešams strādāt, es arī būtu izbesīta par tavu slinkumu (jo tika minēts, ka tev ir daudz brīva laika).

man arī vienmēr ir bijis šāds atbalsts un es to esmu novērtējusi, bet ne uztvērusi kā pašsaprotamu, ka vecāki man finansiāli palīdz, atbalsta un vēl saka, ka varu nestrādāt. man tieši pašai liekas, forši, ka kaut kādā 2. kursā sāku lēnām piestrādāt kaut kur kaut ko (sava nauda, lai arī cik neliela, ir sava nauda) un pēc studiju beigšanas man jau bija normāla pieredze savā izvēletajā nozarē, kas arī paver diezgan plašu darba tirgu. manuprāt, ja cilveks kaut nedaudz domā uz priekšu un, ja karjera esot svarīga, tad būtu jāsāk kas darīt lietas labā. citādi es domāju, ka tev varētu rasties diezgan reālas problēmas ar darba atrašanu bez jebkādas pieredzes pēc augstskolas absolvēšanas.

Pēc pieredzes - man bija augstskolā jāsēž katru dienu no 8-16:30, un naudu pelnīju pati, protams šo to deva arī mamma, bijušais bagātu vecāku dēliņš, lieki piebilst nestrādāja, cauru dienu mājās klausījās mūziku, augstskolā visus darbus nošpikoja, vai nopirka. Vēl jāpiemin, ka daudz naudas nospēlēja totalizatorā. Tā vietā, lai mēs kaut kur varētu aiziet vai piemēram pārsteigtu mani viņš lika likmes. Vēl paspēja darba dienas beigās man uzbraukt, kāpēc es dusmīga vai nogurusi JAU ATKAL, vai kādēļ pēc sevis traukus neesmu nomazgājusi, kaut gan tā jau biju vienā skriešānā jeb vāveres ritenī ierauta! Lieki pieminēt laikam kādēļ viņu pametu..
Tā, ka autorei iesaku padomāt par to kādā veidā tu pasniedz visu savu "brīvību". Un vai pietiekami ieguldi sevi Jūsu sadzīvē, protams ievērojot robežas!

nu vai zini.. esmu šokā! lasu un brīnos.. es rukāju jau no 16 (!!!) gadu vecuma, lai gan nepieciešamības nebija, vecāki atbalstīja tad un atbalsta vēl joprojām, nabagi pat ne tuvu esam. darīju to savas pieredzes, sevis dēļ. savienot ar videni, protams, bija grūti, bet nu un? patīk tā sajūta, kad kontā ieripo naudiņa, ko PATI esmu nopelnījusi. protams, ka draugam skauž. bet tu tāpat esi sliņķe, teiksim tā. tu draugam vismaz māju iztīri, ēst uztaisi, garšīgi pabaro, visu izdari, vai tu "atalgo" viņu ar jaukiem vārdiem, bučām un pieskārieniem pēc viņa garajām darba dienām? uzskatu, ka tas ir tikai normāli, ja cilvēki dzīvo kopā, TAD šiem cilvēkiem tā kā būtu jāpārzin viens otra finanses un naudas maks, ne? nevis tev jāpamet tavs draugs, bet skaties, ka tavs draugs tevi pirmo nepamet. skaidri redzams, ka uzskati nesakrīt un skaties, ka tik neaiziet pie kādas karjeristes.. (t)

pašreiz arī esmu augstskolā, bet nestrādāju, jo veselība neļauj. draugs tikmēr strādā, daļēji mamma vēl joprojam atbalsta. tomēr strādā viņš daudz.. un tāpēc es viņu atalgoju ar savu brīvo laiku, ko veltu tikai un vienīgi viņam, mājai un kopumā mums! "vīrs strādā, sieva skaista" variantu diezgan grūti realizēt mūsdienās, jo ne tikai mums, sievietēm, ir nepieciešamas rūpes un mīlestība, bet arī večiem. dažreiz arī man pašreiz draugs pārmet, ka nestrādāju, bet es saprotu viņu. nav viegli redzēt, ka sieviete pavada visu dienu mājās, kamēr pats tik rukā. un viņš galu galā saprot arī mani - pašreiz nevaru un punkts.

---------
Izcelšu tavu komentāru svarīgākos momentus.
Tu strādā no 16 gadu vecuma, paralēli mācībām vidusskolā. Tu sauc par sliņķēm, kas nedara tā kā tu. Un vēl tu raksti, ka studējot nevari paralēli strādāt, jo veselība neļauj.
Vai tev tas liekas normāli, ka tik agri esi sev sabeigusi veselību? Vai tie graši 16 gadu vecumā bija tā vērts?

http://cosmo.lv/forums/topic/165764-studet-bet-nestradat/

es ari,kadreiz uzdevu lidzigu jautajumu. pozitiivi! ;)

Nu nezinu , mans vīrs ir visu laiku strādājis no kādiem , laikam , ari 16 .... iestājoties augstskolā , strādāja pilna laika darbu + vakarā skola līdz 21:15 , kamēr mājās vēl + minimums 40 min .... Varat saukt mani par maitu , bet es jau tad uzstādīju noteikumu , ka lai cik noguris nebūtu man ir jābūt pirmajā vietā un ja nākamos 4 gadus plāno 4x nedēļā būt tik noguris , ka neko negrib/nevar , tad sorry tas nav priekš manis .... un pati neticēju, kā cilvēks var savākties , bet nu man šķiet ka šādas lietas ir jāizrunā jau pašā sākumā .... Nu lai visiem viss ir skaidrs un nav pēc 5 gadiem pārmetumu par to kāda sieviete slinka un izlaista un kā vispar varēja ar tādu tik ilgi būt kopā .....

Es studijas pabeidzu nākamajā janvārī un studiju laikā ir bijušas 3 prakses kuras absolvēju loti labi. Es nedomāju ka tās kuras varbūt nepabeidz spīdoši savas studijas bet piestrādāja hesburgerā vai h&b noteikti ar šiem parastajiem darbiem izdaiļos savu CV.
Protams katra darba pieredze ir laba, bet kā jau te dažas saka ka ja hesburgerā nepiestrādāsi tā darbu vispār nedabūsi... taču viss ir atkarīgs ko vari parādīt savā jomā.

Un vispār ir daudz cilvēku kuri tika atbalstīti studiju laikā, kuri nestrādāja, es nedomāju ka visi šie tagad ir bezdarbnieki un nu nekad nav domājuši par karjeru.
Es varbūt nepiestrādāju bet studēju, man ir svarīgi iegūt zināšanas un plānot nākamos soļus arī tad ja es nekrāmēju lupatas h&m veikalā. (tas nav aizvainojums kādam kurš to dara)

Mani izbrīna tiešām dažu komentāri, kuras baigi stāsta ka jau no 16 gadiem ir tā rāvušās pa darbiem. Es neko negatīvu par šiem cilvēkiem nesaku. Mans draugs arī tāpat jau no 16 gadiem strādā un es neko tajā neesmu sliktu redzējusi.

Bet pēc dažām te liekas ka vispār kāda briesmone es esmu! dzīvoju uz vecāku naudas! ak šausmas!

teika_spolite
nerunāsim par manu veselību, jo iedzimtas kaites neizārstēt.. :)

Man arī ir paziņas kurām jau ir bērni un nu jau vecumā kad var laist uz bērndārzu un iet strādāt...nē šī sēž mājās nestrādā, taisa draudzenēm skropstiņas, nadziņus un ņemās ar bērniem kamēr vīrs vienīgais pelna naudu. Un ko jūs teiksiet par šo? arī maita, sliņķe? es tā nedomāju. Lai viņai iet viss labi un arī tad ja pati nekā nedara, vecāki iedot naudu, vīrs un šī dzīvo labi un man par šo nav nekā negatīva.
Ir arī cilvēkos kas cits ko pamanīt, nevis tikai tas no cik gadiem ko nostrādājuši.

Tava dzīve gribi strādā, negribi nestrādā. Nokavējusi jau vēl neko neesi. Es sāku strādāt 2 kursā nozarē kurā arī mācījos, tas bija liels + Manām kursa biedrenēm bez pieredzes ir grūti atrast darbu. No kādiem 13 gadiem sāku strādāt, bet tikai vasarās.

Pēc erde atbildēm var noprast, ka cilvēks cik vien var cenšas sevi attaisnot un nemaz nevēlas uzklausīt nosodījumu.

Jā, ir normāli nestrādāt. Bet nav normāli nedarīt neko papildus (ja vien studijas nav ūber sarežģītas). Ja papildus iesaisties kādos projektos, organizācijās un iegūsti praktisku pieredzi (kas nav obligātā studiju daļa), tad viss kārtībā.
Ja tikai studē un "ļoti labu" vērtējumu par praksi uzskati kā milzīgu sasniegumu (nezinu nevienu, kuram par praksi būtu bijis sliktāks vērtējums par "ļoti labi"), tad nu... žēl.

Ja vien studijas tiešām nav ārprātīgi grūtas (piemēram, nestudē kādā no TOP 10 augstskolām pasaulē), tad vajag sākt kaut ko darīt papildus. Tam nav obligāti jābūt darbam H&M.
Projekti, organizācijas, brīvprātīgais darbs. Tās lietas darba devēji arī ļoti novērtē un tas ir daudz labāk (t.i. novērtētāk darba tirgū) nekā pabeigt augstskolu ar sarkano diplomu (teicamām teorētiskām zināšanām), ļoti labu praksi (tādas ir 99% studentu) un nekādu papildus pieredzi (kas būtu kaut kas ārpus obligātā).

skaties, ka tavs draugs tevi pirmo nepamet. skaidri redzams, ka uzskati nesakrīt un skaties, ka tik neaiziet pie kādas karjeristes..

labāk skaties, ka tavs brūtgāns tevi nepamet un neaiziet pie kādas veselas un strādājošas..

-------
Nu tad vēl jo vairāk nav skaidrs, kāpēc ar iedzimtām kaitēm jāraujas 16 gados strādāt, ja vecāki var atļauties uzturēt?
Es nenosodu tās, kas izvēlas agri strādāt un nenosodu tās, kas izmanto iespēju nestrādāt, ko piedāvā vecāki. Galvenais, lai katrs ir laimīgs un apmierināts ar rezultātu.