Sveikas!
Rakstu šeit, jo vēlos uzzināt, varbūt kādai ir vai ir bijusi līdzīga problēma, kā man.
Viss sākās vienu dienu, biju tikko beigusi darbiņu, aizgāju uz origo, pasēdēju un paēdu, sāku sajust dīvainu velkošo sajūtu vēdera lejasdaļā, tādu itkā tūlīt sāksies mēnešreizes.. Padomāju, ka galīgi neatbilstošā laikā, bet nu labi, aizgāju uz tualeti pārbaudīt vai viss kārtībā, nope reizes nav. Bet vilkšana un sāpes arvien pieaug, ka arī parādījās sajūta, ka ļoti gribas u z tualeti pa lielam.. Saka reibt galva, auksti sviedri, sāpes kļuva arvien lielākas, tādas, ka nāca virsū gībiens.. Gāju uz aptieku, lūdzu, lai man palīdz, ka man ļoti sāp. Viņi paskatījās uz mani kā uz dīvaini un teica, varu iedot kādas pretsāpju tabletes. Teicu labi, lai tik palīdz.. Bet man sāpēja tik ļoti, ka nespēju nostāvēt kājas.. Aptiekāre noteica, ka nē zāles man nedos, izsauks ātros... Norādīja uz to kāpsli, ko izmanto, lai aizsniegtu augstākos plauktus un teica, lai apsēžos... Es pasēdēju laikam maksimāli vienu minūti, jo nespēju.. Apguļoties turpat uz grīdas un iekrampējos kaut kādā metāla rokturī un raudāju.. Sāpes bija tik ļoti briesmīgas un tādas viļņveida.. Sāp, sāp, sāp arvien vairāk un vairāk, līdz tā kā vispār nevar izturēt un tad atlaiž.. Pāris sekundes nesāp nemaz un atkal sākas no jauna, takā spazmas (vai kontrakcijas?) Tā tas notika neskaitāmas reizes.. Atbrauca ātrie, jautāja, kas noticis.. Kaut kā izstāstīju... Mašīnā man vēnā ievadīja nošpu, no kuras nebija pilnīgi nekāda jēga.. Nonācu slimnīcā, apsēdināja mani gaitenī un teica, lai gaidu. Nespēju atkal nosēdēt, ļoti sāpēja.. Viena sieviete patiesa ārstiem, vai tad neredz, ka man slikti, lai iedod man kušeti, kur apgulties.. Pēc tā mani apguldīja.. Tā vēl kādu laiku gulēju un mocījos sāpes, uznāca slikta dūša, teicu ārstiem, ka laikam vemšu, bet nē sliktā dūša pārgāja.. Pēc kāda laika arī sāpes... Tā pēkšņi... Tad tikai tiku pie ārstiem.. Tualetē, kad taisīju paraugu urinanalizem pamanīju, ka man ir arī neliela asiņošana.. Pateicu to dakterei. Viņa man atbildēja, vai tad man neesot mēnešreizes tagad? Es teicu, ka nē, vispār pašlaik ir kāda cikla šķiet 15 diena.. Labi, pēc visām analīzēm un pārbaudēm secināja ka viss kārtībā,man nekādu problēmu nav... Diagnoze, ka Ierakstīja - ovulācijas traucējumi.. Viena olnīca pašlaik nedaudz palielināta, bet tas esot normāli ovulācijas laikā.. Salaida sistēmu vēnā un vakarā jau laida mājas.. Teica, lai tik pēc dažām nedēļām uztaisu vēlreiz Usg un pierakstos pie savas dakteres.
Pierakstījos, vizīte mistisku iemeslu dēļ nesanāca, kaut kas bija nepareizi pierakstīts poliklīnikas pārvākšanās dēļ. Pierakstījoa otreiz, šoreiz pie dakteres personīgi, lai nekas nenoiet atkal greizi.. Bet jāgaida atkal divas nedēļas..
Pa to laiku man jābrauc ceļojuma.. Cerēju, ka viss būs kārtībā un tad tikai tāds vienreizējs pasākums bija.. Bet nekā..
Šis viss otrajā ceļojuma dienā atkal atkārtojās.. Šoreiz šķita, ka viss dubultā, sāpes varbūt ne, bet ilguma ziņā noteikti.. Mamma to visu redzot domāja, ka es tūlīt dzemdēšu.. Kaut arī to neesmu darījusi, gan šoreiz, gan pirmoreiz tā arī bija mana pirmā doma.. Labi, kaut kā to visu pārdzīvoju arī otreiz.. Gan sāpes, gan slikto dūšu (kas šoreiz bija vairāk kā vienu Reizi), kā arī sajūtu, ka visu laiku vajag uz tualeti..
Aizgāju pie ārstes.. Aizsūtīja uz Usg, uztaisīja lielās analīzes uz visādiem sts.. Nekā, viss ir pilnīgā kārtībā.. Pateica, ka mana vecumā tas ir normāli (23 gadi), visi procesi sāk notikt aktīvāk un gaida, kad taisīšu bēbi... Izrakstīja diklofenaka svecītes un teica, lai staigāju vesela..
Labi, tā nu es cerēju, ka viss kārtībā.. Protams, nākamajā neesi es aiz bailēm cerētajos datumos, no bailēm lietoju tas zāles. Vienu no tiem, no rīta pamodos un atkal sāku just tas velkošās sāpes.. Momentāli svecīte un uz darbu.. Nekas cits jau neatlika, cerēju, ka palīdzēs.. Un palīdzēja arī.. Sāpes (vismaz tas briesmīgās) nebija, bet.. Ļoti reiba galva, skrēju iekšā skapīsos, durvju stenderēs un kad rakstīju, likās ka pildspalvu par normāli noturēt nevaru.. Mani palaida mājas, mamma atnāca pretī, lieliski.. Pēc pāris stundām jūtos tā itkā nekas nebūtu bijis... Nopriecājos, ka šoreiz viss tik mierīgi uz aizmirsu par to visu...
Aahaa.. Cerēju gan.. Nesagaidīju par nākamo ovulāciju, ka viss sākās atkal, šoreiz mēnešreižu pēdējā dienā...
Pēc ballītes gāju mājas ar draudzeni un pusceļā atkal sākas spiedīgā sajūta vēdera lejasdaļā un kājās.. Pēc brīža jau atkal vecās, pazīstamās sāpes, vajadzība uz tualeti un sliktā dūša... Zāles, protams, man līdzi nebija, jo es tak negaidīju, ka tad notiks šajā datumā. Zvanīju draugam, lai dodas man pretī.. Nonācu mājas, atkal zāles un ieguļos vannā un vnk laidu sev virsū siltu ūdeni, līdz sāpes pārgāja...
Tāgad ar bailēm gaidu, kad būs nākamā reizē, jo pēc šīs es sapratu, ka tas var notikt jebkurā brīdī.. Un diez vai tam ir saistība tieši ar ovulāciju (lai gan, ko es par to zinu).
Protams, došos atkal pie dakteres un skaidrosim šo problēmu tālāk, bet vienkārši gribējās dzirdēt, kādu viedokli no malas, jo apnicis dzirdēt, ka viss ir kārtībā, dzīvo tālāk, lai gan reāli ir sajūta, ka nekas nav kārtībā, nav normāli katru mēnesi mocīties ar šādām sāpēm.! :( Man pietiek jau vien ar to, ka man ir izteikti sāpīgas un spēcīgas mēnešreizes, man nevajag vēl papildus sāpes...
Vai kādai ir tāpat kā man vai arī ir bijusi šāda pati problēma? Kā ar to tikt galā?
134
