Dzemdības ārzemēs.

Tad labàk brauc mājās!

NordicBelle, nosponsorētu arī, bet visiem ir darbs un neviens nebrauks te mēnesi gaidīt kamēr piedzims un tad vēl mēnesi nedzīvos, kamēr sapratīšu, ka man viņus nevajag! :D

Kāpēc neviens negrib saprast, ka man nevajag līdzjutēju pūli apkārt? Gribas tikai mieru un māju sajūtu, nevis pustukšu dzīvokli (jo vēl neesam neko paspējuši iekārtot) un stresu par to kā būs kad būs.

Manai draudzenei bēbis piedzima ārvalstīs. Tā kā vīra darba specifika liek mainīt apmešanās valstis diezgan straujā tempā, tad nebija viņai nodibināts jau tajā brīdī nekāds lielais kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem. Ar bērniem arī auklējusies viņa pirms tam nebija. Vīrs - darbaholiķis, kas paŗāk visā neiesaistījās. Bet viņa viena tika ar visu galā un nemaz nesūdzējās :) Laikam tāpēc, ka bērniņu ļoti vēlējās.

Gan jau arī Tu tiksi galā. Vai literatūra nav pieejama - grāmatas, žurnāli? Varbūt internetā (youtube, maminuklubā utt) ir pieejami pamācoši video par dažādām lietām - pamperu maiņu, vannošanu, zīdīšanu? Un Tu taču vari sazināties ar radiem, draugiem Latvijā. Gan jau ir kāda tuva sieviete, kas Tev caur skype vai internetu var sniegt konsultācijas? Varbūt tajā valstī ir pieejami kuris par bērniņa aprūpi? Nu ir taču iespējas, tikai jāmeklē ;)

arbūt tajā valstī ir pieejami kuris kursi par bērniņa aprūpi?

Sāc mācīties valodu, uz karstām pēdām! Būs mazāk laika muļķīgām domām :-P

Ir, bet viņš pat nekad zīdaini rokās nav turējis.

Un tev pieredzes ir daudz? Ir daudzas māmiņas, kas pirms dzemdībām nav turējušas zīdaini. Un ko tādā gadījumā teiks bērna tēvs, kam arī nav pieredzes - tu piedzemdēji, tagad pati arī ņemies?

Neķer kreņķi - viss būs labi. Es arī plānoju dzemdēt ārzemēs, bet man arī Latvijā nebūtu ne mammas ne omes, kas palīdzētu, lai gan noderētu, jo līdz šim man nav bijis kontakta ar maziem bērniem.

Neiesaku taisīt jautājumus šeit - ļoti daudz negatīvu cilvēku te ir. :-( Varbūt pamēģini ārzemju saitus - babycenter.com - tur neviens neuzbrūk par jautājuma uzdošanu un sniedz emocionālu atbalstu. :-) Viņi apzinās, ka runā ar grūtnieci un neliek visu sakrātu žulti tai virsū...

tev vajag dūlu ( vai kā saucās tās sievietes kuras palīdz ? )

Mamma, ome-tā ir pagātne, daļa no bērnības. Pieaugušam cilvēkam nav viņās jāmeklē atbalsts.

Senāk tie bija cilvēki, kas jaunajai māmiņai pamācīja, kā rīkoties ar bērnu, jo ne visām jaunajām māmiņām ir pieredze šajā jomā.

man abi bērniņi dzimuši ārvalstīs (UK).
Vienīgais "atbalsts" bija bērniņu tētis.Tā kā ļoti labi saprotu kā tu jūties.
Teikšu tā, nav viegli, bet ar to var iemācīties sadzīvot.Bet es saprotu ka kautka sir jāziedo bērniņu nākotnes vārdā.
Piemēram mums šeit ļoti lielu atbalstu sniedz Health visitors.ar kurām var parunāt to kā jūties, un ja vajadzēs viņas biežāk pie tevis ieradīsies mājās uz vizītēm.
tā kā nezinu kurā valstī atrodies, bet nu gan jau citur arī ir ārstes kas pēcdzemdību periodā nāk uz mājām.

Un kā mana HV teica, tad pēcdzemdību depresīja nav nekas traks, un ja jūti ka viņa piezogas, tad labāk jau laicīgi ar ārstu par to runāt ;).(tā saucamā pēcdzemdību depresija var sāktie sarī grūtniecības laikā).

Bet ja vēlies vbari man rakstīt arī privāti.Jo visam tam esmu gājusi, jebšu eju cauri.Un zinu cik grūti ir būt vienia svešā valstī.

Turklāt, ja ārzemēs esi nelaimīga, tad brauc uz LV, kur problēma?

Bezdarbs, smieklīgās algas, par ko nevar izdzīvot.. nez kāpēc tik daudz Latviešu pamet valsti? Tiešām nezinu... kur tā problēma? ... :-|

Un zinu cik grūti ir būt vienia svešā valstī.

Nu , bet viņa nebūs viena , viņai ir kā minimums bērns ...

NordicBella, tas nav tik vienkārši, sapakot manata sun braukt uz valsti kur tev nav ne dzīves vietas ne garantēts darbs.
domāju ka autores gadījumā arī ir tā, ka viņu kopdzīve ir ārzemēs, kur ir viņu kopīgās mājas, un darbs.Bet lai brauktu uz lv dzīvot , tev viss būtu jasāk no 0.Un riskēt ar ko tādu, reti kurš gribēs, itīpaši ja ģimenē ir vai tikai tiek gaidīts bērniņš.

Valodu vismaz proti? Vietējā latviešu diaspora ar tevi netusējas?

Lai satiktu vairāk cilvēkus līdzīgus kā šajā forumā? Tad jau labāk ar polārlāčiem tusēt :-D

Ou jē, protams, ka es neko nesaprotu! :-D Es arī dzīvoju ārzemēs un atbraucu viena ar 2 koferiem. Un nekad neesmu čīkstējusi. Es protu valodu, man ir draugi un es nejūtos vientuļa. Un, ko nozīmē, ka LV būtu viss jāsāk no nulles. Es tā saprotu, ka meitene tur vēl degunu īsti nav apsildījusi, kā tad LV viss jau kļuvis par nulli?

Raven, man žēl, ka mēs tevi neprotam pietiekami labi atbalstīt. Bez ironijas.

Draugiem.lv un FB ir visādas grupas, kur ekspati tusējas, es pat vienā, kas man te tuvāk, biju pieteikusies. Jaunās māmiņas šiverē uz nebēdu un vienmēr meklē bēbīšdraudzenes :-) Mans iemesls netusēt ar vietējo diasporu gan ir tāds, ka, manuprāt, latvieši nepietiekami ciena savas jaunās mītnes zemes un nemēģina izprast to kultūru. Man dažkārt nepatīkami lasīt/klausīties tos komentārus.

LibaZAR

Kādā valstī tu atrodies, ja nav noslēpums?

Ja attieksmi nemainīsi, varu garantēt, ka tava bērna tēvs gada, divu laikā pēc bērna piedzimšanas tevi pametīs.

Diemžēl atrodamies tik mazapdzīvotā vietā, ka valodu kursi te nav pieejami kad vien vēlies un diez vai man ko dotu pirmsdzemdību kursi svešā valodā. :)
Katrā ziņā es nečīkstu un varu daudz ko paciest, vienīgi domāju cik patīkami ir būt trijatā citā pasaules nostūrī ar iespēju tuviniekus satikt pēc mēnešiem diviem, trijiem kā minimums. Tāpēc arī gaidīju reālas atsauksmes no meitenēm, kuras tam ir izgājušas cauri.

Tas nebija domāts tevi aizvainot. Ar to es gribēju teikt, ka tev drošības un atbalsta punkts, pirmkārt, jāatrod sevī un, otrkārt, partnerī. Tas ir morālais briedums. Mamma, ome-tā ir pagātne, daļa no bērnības. Pieaugušam cilvēkam nav viņās jāmeklē atbalsts. Tie ir cilvēki, ar kuriem parunāt un pavadīt laiku prieka pēc un sniegt atbalstu un palīdzību viņām.

++

Ziemeļnorvēģija?