Es arī biju, koncerts patika par spīti tam, ka nesagaidīju savas mīļākās dziesmas un Gustavo :(
Stāvēju teju teju pie pašas skatuves (tā teikt, kāda trešā rinda biju). Publika tīri OK, iesildītāju laikā notika čē pē - starp visiem vienkārši brutāli (grūztīdamies, neatvainodamies) izlauzās konkrēti salietojies pārītis. Acis abiem kniepadatu lielumā.. fuj. Viņi sākumā piestājās priekšā bērniem, kas savu vietu bija aizņēmuši jau stundu pirms iesildītājiem. Stāvēja blakus man, abi tur ar mēlēm viens otram zobus tīrīja (jo nu TO, kas tur notika, par skūpstīšanos nevar nosaukt). Tad blakus esošā sieviete sāka kaunināt, ka šitā jau nu nevar, tad viņi aiz mana drauga nostājās. Vairākas reizes manam draugam virsū uztriecās, jo pārītis knapi kājās turējās. Jutu, ka draugam rokas kulakos vilkās, tad nu viņš (un vairs ne tikai viņš - visi apkārtējie arī) sāka braukt virsū, lai vācas prom. Tad nu pāris pēc kāda laika (paldies Dievam) nozuda un varējām baudīt koncertu.
Bet nu brīnos par cilvēkiem - zolīdi, patiešām izskatīgi, jauni cilvēki. Kāda jēga tā nākt uz koncertu, ja tāpat neko neatcerēsies?