Bija pa brīnumu tikko iebraucis pie manis darbā. Nu jāsaka,ka es šoreiz pat ieraudziju to nožēlas pilno skatienu. Bet es tiešām šodien izskatos pati drausmīgi sagrauta,neko nespēju parunāt,bet momentāli sāka birt asaras,un palūdz,vai viņš ,lūdzu nevarētu iet prom,man ir smagi. Tieši tajā brīdī mans kolēģis nāca iekšā ar puķēm un nāca apsveikt,kas pieļauju domu,gan viņam lika sajusties slikti.
Meitenes,man šobrīd ir sakāpinātas emocijas un es protams,ka runāšu vēl. Jo es gribu zināt par ko ,pret mani ir šāda attieksme,utt.. Es to darīšu,jo esmu tiešām runātāja tips. Man vienkārši vaig nedaudz nomierināties (kas drošvien nebūs šodien) ,bet es gribu zināt.
Un es vēl pavērošu viņu. jo sajūta bija,ka pa telefonu runāja pilnīgi cits cilvēks,bet te atnāca atkal cits.