Ārprāts, kā var aizmirst svētkus? Sava tuvākā cilvēka? :-O
Es laikam uztaisītu baigo kašķi, ja manējais aizmirstu manus svētkus :D Esmu pieradusi, ka vienmēr mani ģimenes locekļi un mīļotais manos svētkos liek justies man īpaši, vienmēr no rīta ir brokastis gultā, vismaz puķes , svaigi spiesta suliņa, kādi gardumi. Dāvanas vienīgi citreiz ir vakarā vai vēlāk, bet tas jau ir tas svarīgākais, ka tu pamosties no rīta un tavi tuvie pacenšas tev jau no paša rīta padarīt šo dienu lielisku (l) Tāpat arī es vienmēr pacenšos, esmu braukusi pie mammas 8 no rīta, lai apsveiktu un sagādātu pārsteigumu, tāpat arī tagad, kad nedzīvojam kopā, vecāki un brālis ierodas no rīta negaidīti ciemos, zvana un saka, iznāc ārā, gribam tevi apsveikt, atveduši visādus gardumus, mīļi.
Ar mīļoto citreiz ir tā, ka gribu kaut ko pa kluso noslēpt no viņa, lai svētku rītā uzdāvinātu, un ir bijuši sarežģījumi ar to noslēpšanu, tad es skrienu no rīta uz veikalu, kamēr viņš vēl čuč un kaut ko nopērku :D
Negribētu dzīvot bez tādiem īpašajiem mirkļiem, ja būtu tāda situācija, noteikti runātu, ka man tas ir sāpīgi. Bija viena laikam sieviešu diena, kad bijām kaut kur aizbraukuši ar mīļo, nakšņojām viesnīcā un kad pamodos, nebija nekādi apsveikumi. Atceros, ka jau biju dusmīga, domāju, kāpēc vismaz apsveikuma vārdus un bučas neesmu saņēmusi, iegāju dušā nomierināties, kad iznācu ārā, vīrs stāvēja ar lielu puķu pušķi, izrādās, ka bija puķes nopircis un atstājis mašīnā, tās gan bija toreiz nedaudz nosalušas, bet vienalga patīkami :)
Varbūt vajag vienkārši parunāt ar tiem vīriešiem un to visu var mainīt.
Mademoiselle , uhh, 4 mēneši, ilgs laiks, man laikam tiešām būtu jau panika. Turies, esi stipra, pēc tam būs lieliska atkalredzēšanās (l)