man patika kā mani pameta viena meitene, nu ne tajā brīdī, bet tagad, patinot atpakaļ.. .. viņa vēl klausījās manus ntos zvanus, lasīja vēstules.. prata atbildēt un paskaidrot normāli savas jūtas, jeb to , ka nebūs .. viņa nāca ar mani uz randiņu, pat tad, kad viņai tas nebija vajadzīgs, viņa normāli izrnājās ar mani, nekur nemelojot, vienkārši stāstot kā ir. vēl pēctam aizgājām uz kino, ar viņas draudzeni, brāli.. viņa nebaidījās pieņemt mani, bet ļāva skaidri saprast ka starp mums nekā nebūs, jo viņa nejūt pret mani to ko vēlās just attiecībās.. bet tajā pašā laikā man nenogrieza visu pieeju uzreiz..
ja tu normāli to izdarīsi, puisim nāksies to pieņemt pakāpeniski...
ja vnk tīsi makšķeri , iedzīsi viņu neprātā.. un kas zin, ja reiz ir draudējis ar pašnāvību, tas ir kā solījums, kuru stūrgalvībsas dēļ var arī realizēt kāds, pie ļoti slikta noskaņojuma .. tici man ..